4. maiju gaidot • IR.lv

4. maiju gaidot

4
Kārlis Krūmiņš

Kāpēc ir tādas diskusijas, kurām nav jēgas

Vēl mācoties skolā, apmeklēju Debašu kluba nodarbības. Šīs debates nozīmēja sarunu noteiktā laikā, kurā piedalās apstiprinošā un noliedzošā komanda. Katras mērķis ir pārliecināt tiesnešus par savu argumentu pārākumu, panākot izvirzītās rezolūcijas apstiprināšanu vai noraidīšanu. Taču vispirms dalībniekiem jāvienojas par rezolūcijā izmantotajiem terminiem, jo citādi produktīvas debates nav iespējamas.

Praktiskajā dzīvē šī loģiskā atziņa nereti tiek ignorēta, novedot grūtībās vai strupceļā ne vienu vien diskusiju. Piemēram, A un B diskutē par tematu «Vai nepieciešama Okupācijas muzeja piebūve?», bet par terminu definīciju nevienojas. A izprot muzeju kā «okupācijas upuru piemiņas memoriālu», savukārt B – kā «ēku Strēlnieku laukumā 1». Līdz ar to vienam «piebūve» nozīmē pieminekļa paplašināšanu, otram – fizisku piebūvi celtnei Vecrīgas ainavā. Abiem oponenta argumentācija šķiet nesaprotama vai nepieņemama, un vienoties nav iespējams.

Lai diskusijas būtu saturīgas, īpaši svarīgi ir definēt terminus jautājumos, kurus uztveram emocionāli – latvieši, krievi, cittautieši, bēgļi, Latvija.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu