Ilgtspējīgu pārtikas sistēmu maģistre un ierēdne Lāsma Ozola palīdz zemniekiem sākt bioloģisku ražošanu. Lāsmai pašai ir arī mazs dārziņš
Lāsma ir veģetāriete un uzturā patērē lielākoties bioloģisko pārtiku, tāpēc nav vienkārši sameklēt ēstuvi mūsu pusdienām. Lāsma esot atradusi daudz bioproduktu Rāmkalnos un tur ieturas labprāt, taču Rīgā tiekamies Pārdaugavas Fazendā, viņai mīļā vietā. Ir rīts, Lāsma dzer ūdeni ar citronu sulu un espreso. Vēlāk, kad organisms pamodināts, ēdīs putru. Tas nekas, ka nav eko. Viņa nav karojoša veģetāriete un, pārskatot ēdienkarti, nešņāc, ka tik maza izvēle. Pirms vairākiem gadiem Lāsmai sašķobījās veselība. Sāka vairāk domāt par uzturu. «Man kļuva labāk ne jau tāpēc, ka neēdu gaļu. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka vegānisms un veģetārisms ir filozofija,» viņa saka.
Trešo gadu Ozola ir projektu vadītāja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC), un otro gadu viņai ir savs dārzs Zaķumuižā. LLKC ir Zemkopības ministrijas pakļautībā, un Lāsmas uzdevums ir attīstīt ilgtspējīgu saimniekošanu laukos. Un tas būtu – zemnieku mācīšana un palīdzība sākt bioloģiskas produkcijas audzēšanu, ražošanu. Lāsma aicina lektorus un rīko seminārus. Nesen Tīnūžos viesojies brits Džoels Viljamss un stāstījis par mikroorganismu nozīmi augsnes auglības veidošanā, devis padomus, kā palielināt oglekļa daudzumu augsnē. Savukārt dānis Karstens Sorensens, kurš pats audzē liellopus un aitas, Umurgas pusē stāstījis par ilggadīgu zālāju apsaimniekošanu un ganību plānošanu. Pērn ES piešķirtā nauda semināriem beidzās, tāpēc par dalību tajos ir jāmaksā. Neraugoties uz to, ierodas ap 80 cilvēku. Lāsmai prieks, jo daudzi zemnieki angliski nelasa, bet sekot līdzi jaunumiem vēlas. «Es redzu, ka kļūst aizvien labāk, un tas dod ticību, ka Latvijā būs aizvien vairāk bioloģiskās zemes. Gribētos arī izveidot konsultantu tīklu, kas sniedz padomus, kā saimniekot bioloģiski.» Lielais mērķis ir ilgtspējīga pārtikas sistēma valstī: visi pārtikuši un veseli, jo zina, kas jāēd, un zina, ko ēd.
Kur meklēt lektorus, Lāsma saprot, jo sešus gadus dzīvojusi ārpus Latvijas – studējusi, strādājusi saimniecībās. Pēc izglītības viņa ir juriste. Pamest darbu LIAA nolēma 2008. gadā, lai Vācijā maģistrantūrā studētu ilgtspējīgas pārtikas sistēmas. Gadu pavadīja Nīderlandē Erasmus programmā. Pēc grāda iegūšanas ceļoja pa Ameriku, iepazīstot dažādus risinājumus lauksaimniecībā, jo universitātēs lielākoties stāstot par problēmām, nevis par to, kā tās novērst.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.