Kristīgās šausmas

Preses aizkulises un skandāls baznīcā. Oskarus saņēmusī filma Uzmanības centrā – stāsts, kas nelaiž vaļā

Labi ģērbti vīri pedantiski izgludinātos kreklos un buktētās biksēs riņķo pa rakstāmgaldu pārpildītu laikraksta The Boston Globe redakciju. Viņi ātri sarunājas savā starpā, amerikāniskā izloksnē strauji mētājot vārdus. Ar šo Amerikas štata izdevumu nesaistītai publikai zālē sākumā tā šķiet gandrīz tukša skaņa. Līdz šim pārsvarā neatkarīgo darbu autora Toma Makartija filmas Uzmanības centrā (Spotlight) pirmie kadri rada iespaidu, ka kinodarbam par skatītāju ir gluži vai nospļauties. The Boston Globe žurnālistu komanda lielisku aktieru izpildījumā – Putncilvēkā spoži nospēlējušais Maikls Kītons, ikdienišķā skatā nogrimētā Holivudas blondīne Reičela Makadamsa, enigmātiskais Ļevs Šreibers, Marks Rafalo un citi – šoreiz rosās pasaulē, kas no mūsējās šķiet tālāka nekā daža laba fantastikas gabala vide. Taču Uzmanības centrā stāsts virzās uz priekšu ar metronoma tikšķiem raksturīgu, precīzu ritmu, kas no tukšas skaņas pārtop hipnotiskā pieredzē un, tuvojoties filmas finālam, spriedzes ziņā atgādina laika bumbu, kas tūdaļ ies gaisā.

Iedveš šausmas

Taču sprādzieni, pat metaforiski, nav Makartija stilā, un gaisā nekas neiet. Reālos notikumos balstītais stāsts fokusējas uz izdevuma The Boston Globe pētnieciskās žurnālistikas nodaļas Spotlight nelielo komandu, kas pēc jaunā redaktora mudinājuma tūkstošgades sākumā sāka veidot stāstu par seksuālās vardarbības gadījumiem katoļu baznīcā. «Rakt» pierādījumus un faktus baznīcas paģērētajā slepenībā ir gandrīz neiespējami. Pret bērniem pastrādātie noziegumi tiek paslaucīti zem tepiķa ar mafijai līdzīgu cītību un stindzinoši atstrādātā tehnikā. Ap šo laiku filmā top skaidra režisora izvēle uz ekrāna notiekošo atainot kā atsevišķu, izolētu vidi, jo tieši tāda Makartija redzējumā ir Bostona. Masačūsetsas štata galvaspilsētas sabiedrība filmā ir noslēgta, pret svešiniekiem atturīga, konformistiska un bijīga pret baznīcu. Savukārt žurnālistu komanda – altruistiski, misijas apziņas dzīti, taču ne idealizēti ļaudis -, veidojot publikāciju, pamatīgi satricina komfortablo pilsētas vidi, kuras deguna galā, kā izrādās, gulst lērums zemisku pāridarījumu. Jo vairāk faktu nāk gaismā, jo emocionāli sakāpinātāks kļūst filmas ritējums – režisors kopā ar aktieru komandu ir radījis spēcīgu sajūtu, ka notiek cīņa ar kādu pārcilvēcisku, neredzamu spēku. Mijot skatītājam zināmos faktus ar šķietami nevainīgiem, baznīcas melīgo fasādi simbolizējošiem kadriem, filma panāk graujošu efektu. Piemēram, bērnu koris, kas baznīcā dzied Ziemassvētku dziesmu, vēl nekad nav spējis iedvest lielākas šausmas kā šajā filmā.

Tūlītēja iedarbība

Ar Pulicera balvu godalgoto rakstu veidošana filmā atainota, ievērojot faktoloģiskās precizitātes. Nesenās pagātnes notikumi ir ievērpti lieliskā scenārijā, kas savā minimālismā un dialogos atgādina, piemēram, amerikāņu režisora Sidnija Lūmeta un citu klasiķu darbus, tā sauktās tiesas prāvu drāmas. Lai arī filma nenoliedzami ir izcila un atstāj spēcīgu pēcgaršu, tās vieta kinovēsturē ir diskutabla – Uzmanības centrā nedaudz trūkst konteksta. Proti, varoņi daudz runā par priesteru noziegumu ietekmi uz sabiedrību, bet tā tikpat kā netiek parādīta. Taču noteikti ir vērts pieredzēt spēcīgo, acumirklīgo emociju vilni, ko sniedz lentes meistarīgi būvētais stāsts un izcilie aktierdarbi – reti nākas redzēt tik saskanīgu zvaigžņu komandu, kāda ir šajā filmā.