Novilks septiņas ādas? • IR.lv

Novilks septiņas ādas?

2
Ilustrācija — Shutterstock
Māra Miķelsone

Nekustamā īpašuma nodoklis par mājokli Rīgā, ja tajā neviens nav deklarējies, pieaugs septiņas reizes, bet arī deklarēšanās neglābs no zemes nodokļa celšanās. Dome tā cer ievērojami papildināt savu kasi, taču juristi šajos plānos saskata tiesību pārkāpumus

Mēs esam nokļuvuši žņaudzējčūskas apkampienos, par Rīgas pašvaldības jauno pieeju nekustamā īpašuma nodokļa noteikšanā saka mans kaimiņš Imantā. Ar drebošu sirdi nekustamā īpašuma nodokļa rēķinu par 2016. gadu februārī gaida ikviens mūsu ielas namīpašnieks, zīlējot, vai spēsim samaksāt par zemi un namu. To īpašnieki ielas astoņās mājās dzīvo jau trešajā paaudzē.

Pērn dome nolēma mainīt kārtību, kādā tiek piemērots nekustamā īpašuma nodoklis Rīgā. Jaunie noteikumi stājās spēkā šā gada 1. janvārī un paredz zemes nodokļa būtisku palielinājumu, kā arī vedina cilvēkus deklarēties Rīgas īpašumos, citādi nekustamā īpašuma nodoklis pieaugs pat septiņkārtīgi.

Nodokļa palielinājums pirmām kārtām skar tieši zemes īpašniekus. Līdz šim rīdzinieki četrus gadus par zemi maksāja 1% no kadastrālās vērtības, bet tagad dome lēmusi «atgriezties pie likmes, kas valstī ir kopumā – 1,5%», Ir saka Rīgas domes pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis. Formāli tas tiek skaidrots ar krīzes laika atlaižu atcelšanu, jo «krīzes ietekme ir zaudējusi savu aktualitāti un nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība ir stabilizējusies». Atceļot «krīzes laika» atlaides zemes īpašniekiem, šādi Rīgas dome cer papildus iekasēt 13 miljonus eiro šā gada budžetā, atzīst Ziedonis.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu