Nosēžoties Rīgas lidostā, pērnvasar divu pasažieru lidmašīnu piloti ziņojuši par nepieļaujami tuvu pielidojušu dronu. Sadursme nenotika, taču incidents lika sakārtot dronu izmantošanas noteikumus
Nesenā pagātnē bezpilota lidaparātus jeb dronus plaši izmantoja tikai militārajā jomā, piemēram, izlūkošanā vai apšaudē. Tagad šie lidoņi, kurus var aprīkot ar kameru, ienākuši ikdienas dzīvē. Dronus izmanto sliežu, aizsprostu un spēkstaciju uzraudzībai, labības miglošanai, ugunsgrēku dzēšanai, zemes mērīšanai, filmēšanai un citām vajadzībām. Taču likumi, kas nosaka šādu ierīču uzraudzību un izmantošanu, ir tik novecojuši, ka droni faktiski lidinās ārpus regulējuma. Tāpēc, gaidot Eiropas institūciju detalizētus noteikumus šīs nozares regulēšanai, Latvija izstrādā pamatprasības šo ierīču izmantotājiem.
Drauds aviosatiksmei
Vienkāršs drons ir ap pusotru kilogramu smags, apmēram tikpat sver arī vidēji liels putns. Šķiet, šāds lidonis var būt kaitinošs, bet reālas briesmas nerada, taču tā nav. Ja drons ielidotu logā vai lidmašīnas dzinējā, tas radītu krietni katastrofālākas sekas nekā putns. Pērnvasar piedzīvotais incidents ar dronu lidmašīnas tuvumā ir vienīgais šāds gadījums Latvijā, žurnālam Ir stāsta gaisa telpas drošību kontrolējošās valsts a/s Latvijas Gaisa satiksme pārstāvis Arnis Lapiņš.
Taču droni galvassāpes sagādā arī lidostām citur Eiropā. Piemēram, Londonas Hītrovas lidostas vadība bažījas, ka tie var apdraudēt komercreisus – ziņots par vairākiem gadījumiem, kad droni radījuši nopietnus sadursmes riskus. Lidsabiedrībā Lufthansa, kuru lidmašīnas arī vairākkārt piedzīvojušas nevēlamu dronu eskortu, šo situāciju salīdzina ar stāstu par Dāvidu un Goliātu, piebilstot, ka šajā versijā ļaunais ir mazais Dāvids.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.