Braukt kā Igaunijā

Kurš brauc, tas arī ceļus lieto, un tam par tiem jāmaksā. Ap 18 000 cilvēku piekrīt šādai domai un vēlas mainīt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli. Nākamnedēļ iniciatīvu iesniegs Saeimā

Nedēļā. Tik īsā laikā 10 000 cilvēku parakstījās par Voldemāra Mellupa izveidoto iniciatīvu Manabalss.lv. Pats Mellups e-pastā atbild, ka nevēlas tikties un sīkāk pastāstīt par sevi un ideju, kas rosina mainīt ceļu nodokļu maksāšanas sistēmu Latvijā – veidot pēc Igaunijas un Lietuvas parauga.

Igauņi mēdz teikt, ka viņiem ceļu nodokļi nav jāmaksā, jo tie ierēķināti benzīnā. Patiesībā tāda transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa kā Latvijā viņiem nemaz nav. Līdzekļus, kas tiek novirzīti ceļu sakārtošanai, iekasē no degvielas akcīzes nodokļa – tātad no katra nopirktā un patērētā degvielas litra.  Jo tas, kurš daudz brauc, ceļus arī lieto. «Latvijā to iekasē nesamērīgi lielā apmērā, neiedziļinoties, vai mašīna brauc vai stāv veselu gadu. Kāpēc pensionāram ar gada noskrējienu 2000 km maksāt tā, it kā brauc katru dienu?» vaicā Mellups. Te vietā ir Finanšu ministrijas norāde, ka vieglo automašīnu īpašniekiem, kuri ceļu satiksmē piedalās reti, ir iespēja pārtraukt tās reģistrāciju uz laiku, nododot numura zīmes Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), tādējādi nemaksājot nodokli par to laiku, kad vieglā automašīna faktiski netiek lietota.

Latvieši pārmaksā

Latvijā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa gada maksa atkarīga no automašīnas pašmasas, motora tilpuma, kā arī izlaiduma gada. Vieglais auto, kas ražots pirms 2005. gada un tā pilna masa ir 1500 kg, nodoklī gadā izmaksās ap 35 eiro. Transportlīdzekļi, kas jaunāki par 2005. gadu un nav nekādi lielie džipi, bet vidēji braucamie, gadā izmaksās ap 150 eiro. Jaunākām mašīnām nodoklis ir lielāks. Patlaban CSDD uzskaitē transportlīdzekļi, kas ražoti pirms 2005. gada, ir 547 017, pēc 2005. gada – 222 826.