Nekurienē un Rīgā • IR.lv

Nekurienē un Rīgā

4
Nellija Ločmele

 

Nakts. Tāla un dzidra gaisma plūst no diviem Mēness rituļiem. Neesmu aizsapņojusies vai ielasījusies Murakami romānā, bet redzu abus debesu spīdekļus acu priekšā. Jāiekniebj sev sānā, lai atgādinātu, ka viena no lodēm tomēr ir cilvēka roku darbs, uzslieta augstu gaisā. Esmu Nekurienes vidū – dārzā pie Sabiles, kuru brīnumainā brīvdabas izstādē pārvērtis mākslinieks Artūrs Riņķis.

Viņa kinētiskās gleznas, spēles ar gaismu un skaņu ir fantāzijas un tehniskas virtuozitātes radīti piedzīvojumi – tik skaisti un noslēpumaini, ka iztēlē esmu atgriezusies pie tiem vēl un vēlreiz. No nākamās nedēļas kaut daļēji šo burvību atkārtot Rīgā mēģinās Artūra Riņķa un Ivetas Vaivodes izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, bet viņš pats intervijā mums stāsta par zibšņiem, kas rada mākslu. 

«Tas ir mans klikšķis, es taisu pats, un nav nekādu kuratoru vai kritiķu – es jūtos laimīgs, es jūtos kā dievs, es radu.» Savu mākslas dārzu Artūrs Riņķis sauc par miera ostu, kurā stresa pārpilnie cilvēki var iejusties dabas kustībās un atspirgt. Kā stresa vajāta mūsdienu pilsētniece varu apliecināt, ka efekts ir neaizmirstams.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu