Janvāra beigās durvis vēra Rēzeknes Zaļā sinagoga. Tagad tur ir muzejs, bet var notikt arī dievkalpojumi. Ar pirmskara ebreju vēsturi to saista nedaudzas, taču interesantas liecības
Kāpēc Zaļā sinagoga? 1845. gadā celtās ēkas izpētē konstatēts, ka sākotnēji fasāde bija dzeltenīga, bet 20. gadsimta sākumā pārkrāsota zaļos toņos. Tā būve Rēzeknes vēsturiskajā centrā ieguva vārdu, pēc kura cilvēki to atšķīra no citām sinagogām un lūgšanu namiem, kuru rosīgajā ebreju tirgotāju pilsētā bija veseli divpadsmit. Ebreji to gan sauca par Bet Midraš jeb mācību māju. Reliģiskā celtne Krāslavas ielā 5 bija vienīgā, kas izdzīvoja Otrajā pasaules karā.
Diemžēl valstī vislabāk saglabājusies koka sinagoga 21. gadsimta sākumā bija tik kritiskā stāvoklī, ka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2004. gadā to iekļāva 100 visvairāk apdraudēto Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā. Pēc vērienīgās restaurācijas, kas sākās 2013. gadā, tā nupat atkal vērusi durvis apmeklētājiem, stāsta Ineta Zelča-Sīmansone. Viņa vada domnīcu Creative Museum – «muzejus analizējošu un konsultējošu profesionālu muzeja speciālistu grupu, kas veido arī savus projektus».
Domnīca pagājušogad kopā ar dizaina biroju H2E tika aicināta radīt jaunu Zaļās sinagogas vīziju. Uzdevums – «no vēstures druskām salikt saturu». Holokausta dēļ iznīcināta lielākā daļa materiālo liecību par savulaik plaukstošo etnisko kopienu, kas Rēzeknē aptvērusi līdz pat 70% iedzīvotāju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.