Pieaugušajiem, kam patīk krāsot bildes, vairs nevajag čiept bērnu grāmatiņas. Izdevēji piedāvā fantastiski skaistas krāsojamās grāmatas, kurās švīkājot, var atpūsties no ikdienas
Kopš 2012. gada, kad tika izdotas pirmās krāsojamās grāmatas pieaugušajiem, no ēnas iznākusi slepena aizraušanās. Vairs nevajag kautrēties par to, ja vakaros, kad bērni aizmiguši, paņēmāt viņu grāmatiņas un izkrāsojāt mašīnas un puķes, jo tagad var droši teikt – tas samazina stresu. Vai atceraties, kā sapulču laikā bloknotā ar pildspalvu zīmējāt ģeometriskas figūras un krāsojāt tās, cenšoties radīt priekšstatu, ka cītīgi pierakstāt? Beidziet, tas palīdz koncentrēties! Un tie nav daži īpatņi, kuri aizraujas ar krāsošanu. Krāsojamo grāmatu tirdzniecības apjomi liecina, ka tā ir kaislība un nopietna meditācija miljoniem pieaugušo.
Mākslinieku dižpārdokļi
Grāmatu tirdzniecību 2015. gadā iekrāsoja krāsojamās grāmatas. Tās bija gan Amazon.com, gan ASV, Lielbritānijas un daudzu valstu, gada otrajā pusē arī Latvijas grāmatnīcu visvairāk pirkto grāmatu sarakstā. Ja grib pamosties slavens un kļūt par dižpārdokļa autoru, jāzīmē krāsojamās grāmatas. Kā skotu ilustratore Džoanna Basforda (Johanna Basford), kuras Noslēpumainais dārzs (Secret Garden) pārdots miljonos eksemplāru. Par līdzīgu fenomenu kļuvis arī viņas Apburtais mežs (Enchanted Forest), sīksīkām līnijām rotātas lapas, kuras izkrāsojot, jāuzmanās neapmaldīties vai nepazaudēt kādu ziedu, augu vai dzīvnieku. Vismaz diviem Latvijas māksliniekiem arī ir krāsojamās grāmatas – Vilipsōna Reiz dzīvoja Čaks, Ilzes Trumpes Rīgas modes 20. gadsimta sākumā.
«Pagājušajā gadā man uzdāvināja Latvijā izdotu krāsojamo grāmatu. Ieinteresējos, un interneta veikalos, kur visbiežāk iepērkos, meklēju krāsu zīmuļus. Atrodot tos, ieraudzīju līdzās grāmatas. Ļoti skaistas!» stāsta rakstniece Dace Rukšāne. Viņa nolēma nopirkt vēl dažas grāmatas, kurās jāizkrāso augi, dzīvnieki, putni. «Kad pienāca pirmās grāmatas, atklājās, ka tur šis tas jāpiezīmē klāt, jāmin mīklas, jāatrod, kur līnijās paslēpies dzīvnieks vai putns, un es apjautu, ka krāsošana ir jauks process. Pirms vairāk nekā desmit gadiem šad tad aizgāju uz mākslas terapijas nodarbībām, kur lika zīmēt mandalas. Tas mani aizrāva, bet pati zīmēšana tomēr ne vienmēr padevās. Krāsojot var aizdomāties, bet, kad darbs pabeigts, allaž ir smuki.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.