Pirms Liene sāka mācīt angļu valodu Ammānas bēgļu skolā, viņas izpratne par notiekošo Tuvajos Austrumos bija kā miglaina bilde. Redzamas ciešanas, bet sīkākas detaļas neiezīmējas. Pēc trim tur pavadītiem mēnešiem notiekošais kļuvis personisks, un katra ziņa medijos saistās gluži vai ar cilvēkiem, kurus viņa pazīst, zina meitas mīļāko ēdienu vai vecmāmiņas vārdu. Liene, uz pāris mēnešiem atgriezusies Latvijā, atkal ir ceļa jūtīs. Ammānā palikusi nepadarīta darba sajūta, un arī jāizdala akcijā Zvaigzne austrumos saziedotās dāvanas bērniem.
Kad savulaik akcijas rīkotājs mācītājs Pēteris Eisāns interesējās, kā iespējams bēgļiem Jordānijā palīdzēt, noskaidrojies, ka nepieciešami cilvēki, kas varētu mācīt angļu valodu un apkopot bēgļu stāstus. Lieni mācītājs pazīst no bērna kājas. Viņai ir pedagoga izglītība un pieredze, kas gūta dažādās pasaules malās, pat Bolīvijas džungļos. Draudzene Ilona Leduskukaine savukārt izrādījās piemērota stāstu pierakstīšanai. Pagājušā gada septembrī abas sāka ceļu uz Jordāniju, kur darbojās trīs mēnešus un publicēja savu pieredzi blogā Divaszvaigznesaustrumos.tumblr.com.
Kad pirms pārsēšanās Ukrainā daļa pasažieru, kas stāvēja rindā uz Ammānas lidmašīnu, pēkšņi izklāja tepiķīšus un, galvu pavērsuši vienā virzienā, metās uz zemes lūgties, Liene sajuta trauksmi, jo aptvēra, ka dodas uz svešu zemi ar nepazīstamu kultūru. Būdama kristiete, aizlūgusi arī pati, nomierinājusies, un vēlāk dzīve Ammānā pierādījusi, ka cilvēki ir ārkārtīgi sirsnīgi un nekas nevar pārspēt austrumnieku viesmīlību. «Kad veikala pārdevējs sāk runāties un aicina uz tēju, viņš negrib neko izkrāpt, bet vienkārši aicina uz tēju,» atminas Liene.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.