Māksla ir atjaunotne

Sestdien Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā Lielajā ģildē notiks Kristapa Pētersona (33) pirmās simfonijas Miegs pirmatskaņojums. Klusais kontrabasists Pētersons stāsta, kāpēc izvēlējies būt akadēmiskajā mūzikā, – tā nav uzbāzīga un agresīva

Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts ir notikums. Desmito gadu tas pulcē visu Latvijas profesionālo simfonisko orķestru mūziķus, lai atskaņotu gan latviešu komponistu jaundarbus, gan jubilāru darbus: 23. janvārī skanēs Pētera Vaska, Romualda Kalsona un Agra Engelmana mūzika. Pirmo reizi tiks spēlēta Kristapa Pētersona pirmā simfonija Miegs. 

Kristaps sevi jau pierādījis operas žanrā, Eiropas kultūras gada programmai kopā ar libretistu Sergeju Timofejevu sacerot operu-lekciju Mihails un Mihails spēlē šahu. Iestudējums bija Viestura Meikšāna režijā izstāstīta Mihaila Tāla 1960. gada pasaules čempionāta leģendārā partija, kurā Latvijas šahists pieveica tolaik par neuzvaramu uzskatīto padomju elku Mihailu Botviņņiku. Operas pirmizrāde izskanēja Latvijas Nacionālajā operā pirms diviem gadiem. Neparastais iestudējums ieguva gan Spēlmaņu nakts balvu, gan Lielo mūzikas balvu. 

Dienas žurnāliste un muzikoloģe Inese Lūsiņa stāsta, ka Pētersona mūzika operā bija tik precīza un dzīva, ka «man bija skaidrs – tūlīt tiks nosists laidnis». «Komponista jaunradē piesaista centieni iztulkot un «pārcelt» skaņu valodā citu mākslu vai parādību specifiku, procesus.» Piemēram, pirms dažiem gadiem Cēsu Mākslas festivālā notika elektroakustiskā pastaiga Pasaka par Kurbadu. Radošā komanda – Radio kora diriģents Kaspars Putniņš, režisore Zane Kreicberga un komponisti Līga Celma un Kristaps Pētersons – bija izveidojuši humoristisku pasaku, kurā visas lomas, arī dzīvniekus, spēlēja Latvijas Radio kora dziedātāji. Klausītāji soļoja pa Cīrulīšu dabas takām gar Gauju, un kādā pagriezienā ar kontrabasu bija arī Pētersons, sarkaniem velna ragiem galvā.