Ar enerģētiku nav ko jokot, kad ārā ir mīnus 20 grādu – bijušais premjerministrs un «stabilitātes garants» Aigars Kalvītis tagad Latvijas gāzes šefa amatā ducīgā pozā cenšas ierādīt, ka monopolists pratīs sevi aizstāvēt, ja valsts klups tam krāgā. Izklausās pēc stila, kādā Krievija mēdz draudēt ar gāzes trubas aizgriešanu nepaklausīgām valdībām.
Taču politiskajā seriālā «gāzes tirgus atvēršana», kas Saeimā pietuvojies pēdējam, trešajam cēlienam, kāda cita lieta uztrauc daudz vairāk par Kalvīša bramanīgo izrunāšanos – tie ir pašas Saeimas un valdības koalīcijas lēmumi. Galu galā, Kalvītim algu maksā privātie akcionāri, un viņu, arī Gazprom interesēs, bijušais politiķis tagad rosās. Bet Saeimai algu maksā Latvijas nodokļu maksātāji, taču kāpēc arī tā šobrīd rosās LG, nevis valsts interesēs?
Puspatiesībās balstītu argumentu aizsegā Saeima šobrīd pati savām rokām ver ciet brīvo gāzes tirgu, ko pirms diviem gadiem nolēma atvērt un kam pēc pašreiz spēkā esošā likuma tiešām būtu jārada reāla konkurence un jādzen uz leju enerģijas izmaksas visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tajā skaitā jāļauj lielākajam LG klientam – valsts kompānijai Latvenergo – iepirkt gāzi par zemāku cenu no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.