Ideju tīģelis • IR.lv

Ideju tīģelis

6
Deivids Bovijs sava pēdējā singla Lazarus videoklipā — tas tika izlaists 7.janvārī, tikai trīs dienas pirms mūziķa nāves.

Kāpēc ir neiespējami atklāt mūžībā aizgājušā Deivida Bovija mūzikas noslēpumu

Deivida Bovija nāves fakts ir jāapzinās ne vien ar skumjām, bet arī ar apbrīnu. Viņa gala uznāciens šķiet izplānots tikpat meistarīgi un noslēpumaini kā visa pārējā neparastā karjera – Bovijs aizgāja no dzīves tā, kā skatuvi pamet lielisks mags, kura izgaišana ir daļa no viņa pēdējā lielā iluzionista trika.

«Something happened on the day he died, / Spirit rose a metre and stepped aside,» (Kaut kas notika viņa nāves dienā, / Gars metru pacēlās un pakāpās malā) viņš dzied Blackstar – ilgajā, savādajā, elēģiskajā albuma tituldziesmā, kuru izdeva pagājušo piektdien, savā 69. dzimšanas dienā. Bovijs zināja, ka šis ir viņa pēdējais ieraksts.

Sirreālais, sērīgais, desmit minūtes garais video sākas ar kadru, kurā zem aptumsušas saules uz svešas planētas guļ miris astronauts, pie viņa skafandra piestiprināta smaidīgas sejiņas uzšuve. Skatītāji brīnījās par šo zīmīgo kadru no majora Toma pēdējās atdusas vietas un prātoja par videoklipā redzamo savādo nāves un atdzimšanas rituālu, kurā Bovijs izdziedāja vārdus, kas tagad izklausās kā apslēptas, drosmīgas atvadas: «How many times must an angel fall?» (Cik reižu eņģelim jākrīt?) viņš jautā. Vai šis ir viņa paša radītais epigrāfs: «He trod on sacred ground, he cried loud in the crowd: I’m a blackstar» (Viņš staigāja pa svēto zemi un skaļi sauca pūlim: es esmu melnzvaigzne)?

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu