Vēsture runā • IR.lv

Vēsture runā

4
Dāvis Sīmanis.
Anda Burve-Rozīte

Režisora Dāvja Sīmaņa (35) vēsturiskā filma Pelnu sanatorija skar Pirmā pasaules kara laiku Latvijā, bet ne tikai. Tā uzdod jautājumu par individuālo atbildību arī šodienas cilvēkam ģeopolitisko sarežģījumu griežos

Labi zinot, ka ir nepieklājīgi runāt ar mākslinieku par darbu, kamēr tas nav pabeigts un atdots prom baudīšanai, es tomēr to izdaru. Sarunas sākumā Dāvim Sīmanim saku, ka gaidu viņa Pelnu sanatoriju kā labu mākslas darbu. Atjaunotās Latvijas laikā vēsturisko filmu «atmiņu mapītē» tādu pavisam maz. Sīmanis nosauc nupat iznākušo Lailas Pakalniņas Ausmu – par padomju laiku. Uz Latvijas simtgadi tapšot vairākas jaunas, dažādas.

Mans priekšlaicīgais kompliments (filmas pirmizrāde 21. janvārī) nav izteikts tāpat vien: režisora dokumentālajām filmām Valkyrie Limited, Pasaules skaņa, Escaping Riga piemīt augstvērtīgas kvalitātes zīme. Jaunās filmas stāstu caurstrāvo griezīga poēzija, kurā īpaša loma ir svešāduma metaforai – Tabitas Rudzātes un Dāvja Sīmaņa scenārijā vācu ārsts Ulrihs 1917. gadā ierodas Kurzemē, lai ieviestu kārtību nomaļā sanatorijā, kur garīgos ievainojumus ārstē izbijušie kareivji.

Iespēja runāt par cilvēcību šodienas notikumu kontekstā – tā jūs sakāt par savu filmu. Vai atceraties, ar kādu jūsmu Pirmo pasaules karu gaidīja daudzi Eiropas intelektuāļi, viņu vidū Tomass Manns, kurš uzskatīja to par iespēju apturēt sabiedrības izkurtēšanu, pārvērtēt vērtības, saliedēties?
Karš ir baiss, neglīts. Vienlaikus estētisks. Šī pretruna ir viena no lielajām mistērijām pasaules vēsturē. Pirmais pasaules karš ir īpašs ar to, ka tēmas, par kurām pirms tā runāja lielie ģēniji – ka tas atjaunos līdzsvaru pasaulē -, zināmā mērā atbilda patiesībai. Notika nozīmīgas ekonomiskās izmaiņas, radās nacionālas valstis, mākslā attīstījās modernisms. Vienlaikus karš atnesa totālu iznīcību: pirmoreiz vēsturē cilvēki tiek tehniski masveidā iznīcināti. Vara cilvēku masas vadīja uz pašiznīcināšanos.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu