Pretošanās kustības līderis • IR.lv

Pretošanās kustības līderis

5
Jānis Vaišļa.
Gunita Nagle

Kopš ļaudis radio un televīzijas personībai Jānim Vaišļam saziedojuši 120 000 eiro un turpina viņu atbalstīt, Jānī ir milzu cīņas spars uzvarēt slimību. «Es nevaru nevienu no tiem cilvēkiem, kuri man deva naudu, piemānīt,» saka Jānis

Domā, ka es te nomiršu? – Jānis Vaišļa prasa sievai Sarmai. Viņa saminstinājusies stāv durvīs, it kā nespētu izšķirties – iet plānotajās dienas gaitās vai palikt mājās. «Nu, tad negaidi! Ej,» viņš pasaka tik nevērīgi, ka viņa aiziet ar’. Amiloidozi, kas ir reta, ļauna un īpaši agresīva slimība, Jānis uztver kā nopietnu pretinieci. Bet nebūt ne neuzvaramu. Kopš 2001.gada ceļojuma apkārt pasaulei ar jahtu Milda ieguvis un labprātīgi pieņēmis bezbēdīga pasaules apceļotāja tēlu, Jānis ar pirāta cienīgu bravūrību spļauj nāvei tieši acīs. Kas viņam šī dīvainā amiloidoze, ja Latvijas ļaudis viņam divās dienās saziedo 120 tūkstošus eiro, ja jaudīgākie popmūziķi velta spēka dziesmu Tu paliec! un rīko atbalsta koncertus, ja kaimiņi nes medu un sveši ļaudis sūta sveicienus: «Turies! Būs labi.» 

«Es vienmēr esmu bijis dievticīgs cilvēks, bet tagad ļoti paļaujos uz Dievu, ka visam jābeidzas labi. Jo nevar būt, ka vienkārši tāpat notiek tik daudz sakritību,» saka Jānis. Viņš tagad cīņu uz dzīvību un nāvi uzskata par savu pienākumu. Mācītājs Juris Cālītis viņam teicis: «Tu kļūsti par pretošanās simbolu!» Tā arī ir: atbalstot Jāni, ikviens ieliek savās domās pārliecību, ka ir iespējams pretoties ļaunajam un neparedzamajam, ka cilvēka dzīve ir visvērtīgākais, kas mums ir. Cīņa gan ir smaga – Jāņa veselībai tik svarīgā transplantējamā sirds nav atrasta, un, lai apturētu amiloidozes sparu, Jānis 5. janvāra rītā devās uz Berlīni veikt hormonterapiju, kas pēc būtības ir ķīmijterapija.

Iedarbināts plāns B

Runājot ar Jāni pa tālruni, nekas nenodod viņa stāvokli – balss ir tikpat enerģiska, spēcīga, vīrišķīga kā kādreiz radio Skonto. Tāpēc, ieraugot viņu 28. decembra rītā, jāspēj paslēpties aiz smaida. Āda pelēcīga, augums sakrities un šļaugans, pie gultas rūc aparāts, un tā caurspīdīgie vadiņi iesprausti Jāņa nāsīs. Bet stundu ilgās intervijas laikā Jānis runā un darbojas ar tādu enerģiju, ka ar to pietiktu mazai elektrostacijai. Viņš atbild uz telefonzvaniem, organizē naudas pārskaitījumus un paša asins paraugu nosūtīšanu uz Baltkrieviju, kur, iespējams, turpināsies viņa ārstēšana.  «Analīzes jāatmuito!» viņš neticīgi nosprauslājas, nolicis telefonu uz galda līdzās datoram, kurā redzams viņa Google kalendārs. Pilns ar darāmajiem darbiem no pulksten sešiem rītā līdz pat deviņiem vakarā. «Ir jauda tā strādāt?» jautāju. «Nav jaudas,» negribīgi atzīst Jānis. «Paguļu, pastrādāju, paguļu, pastrādāju. Bet neviens cits to manā vietā nevar izdarīt.» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu