Merkele un bēgļi: klusā kapitulācija

Vācieši vienmēr ir zinājuši, ka viņu kanclere pieņem racionālus lēmumus. Taču bēgļu krīzē ir parādījusies jauna, emociju vadīta Angela Merkele. Un aizvien vairāk šķiet, ka šī citādā Merkele nav nekļūdīga. Šovasar paziņojusi, ka Vācija bez jebkādiem ierobežojumiem uzņems visus patvēruma meklētājus, viņa nu strādā pie kvotu sistēmas. Taču tā nebija viņas izvēle

Mums izdosies. Šāda ir bijusi Vācijas kancleres Angelas Merkeles vēsts kopš augusta beigās izteiktā solījuma sniegt patvērumu ikvienam atnācējam no Sīrijas, kā arī citiem vardarbības un kara bēgļiem. Valsts iedzīvotāji sākumā lielā pacilātībā uzņēma šo vēsti, un palīgu armijai pievienojās desmitiem tūkstoši vienkāršo vāciešu, lai mēģinātu tikt galā ar milzīgo bēgļu pieplūdumu.

Taču sākotnējā eiforija ir izgaisusi. Acīmredzamākais solis, protams, bija robežkontroles ieviešana uz Vācijas robežas ar Austriju septembrī. Bet ir arī citi pierādījumi – Vācijas reģionu neapmierinātība ar nepietiekamo federālo palīdzību un Merkeles partijā rūgstošais nīgrums par viņas atvērto durvju politiku. Arī ietekmīgi Merkeles centriski labējās Kristīgo demokrātu apvienības (KDA) biedri nu runā par sīriešiem un afgāņiem, kuri piepilda skolu sporta zāles un ievācas ātrumā uzslietajos pagaidu ciematos. 16 Vācijas federālo zemju vadītāji ziņo par deficītu: no nepietiekamā gultu skaita līdz pat ārstu un skolotāju trūkumam. Vācija pūlas saglabāt vēsu prātu, taču nav viegli pretoties šaubu uzkurinātajai panikai.

Vai tiešām izdosies?

Septembra sākumā Merkele izdeva rīkojumu ievest Vācijā tūkstošiem Ungārijā iestrēgušo bēgļu. Viņa teica, ka Vācijā cilvēku tiesības uz patvērumu netiek ierobežotas. Viņas vārdi izplatījās zibens ātrumā. Ar tiem dalījās Facebook un Twitter, e-pastos un īsziņās, un tie pamudināja desmitiem vai varbūt simtiem tūkstošus cilvēku sākt ceļu uz Eiropu.