Tiem, kuri vīpsnā par «informatīvā kara» tēmu, varu ieteikt palūkoties, cik ātri ar baumu un manipulāciju palīdzību iespējams panākt valdības krišanu Latvijā. Tiklīdz mediji par ziņām uzdod no neatklātiem un vienpusīgiem avotiem iegūtus viedokļus, robeža starp patiesību un meliem kļūst neobligāta un vērotājam no malas grūti pārbaudāma. Viss kļūst iespējams. Un nekas nav skaidrs.
Šādā miglā ir grūti dzīvot vēlētājiem un viegli politiķiem, kas melo vai prot meistarīgi dozēt patiesību. Tas nav karš, kurā līst asinis, sprāgst bumbas un grūst mājas, taču tā ir nomācoša zombēšana, kas padara politisko realitāti par staignu purvu, kurā pamats zūd zem kājām, tiklīdz centies apstāties un saprast notiekošo. Viedokļi tiek uzdoti par faktiem un fakti noslēpti pretrunīgos vērtējumos.
Pēc valdības krišanas vienmēr nāk nākamā valdība. Kāda tā būs – vai dziļāk miglainā purvā, vai laukā no tā? Jāatceras, ka atbildība par to nebūs tikai «viņiem», kuriem politika ir darbs, bet arī «mums», kas ir darba devēji.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.