Tik kaitinoši, ka mudina domāt • IR.lv

Tik kaitinoši, ka mudina domāt

2
Džonatans Osborns.
Gunita Nagle

Skolotājs uzdod jautājumus, bet skolēni atbild. Viens no pasaulē pazīstamākajiem izglītības ekspertiem Džonatans Osborns to uzskata par dīvainu praksi – viņaprāt, skolās jābūt otrādi

Kad Džonatans Osborns (Jonathan Osborne), Stenforda Universitātes profesors un viens no pasaulē pazīstamākajiem izglītības ekspertiem, stāstīja Latvijas skolotājiem par dabaszinātņu mācību skolās, viņš rādīja atoma kodola modeli un mudināja pārrunāt, kas tajā ir nepareizs. Skaistajā modelī, kurā cits ap citu valsē protoni, neitroni un elektroni, parasti ir nepareizi gan izmēri, gan proporcijas un attālumi. Tomēr skolotājiem patīk to izmantot, lai izskaidrotu atoma kodola uzbūvi. Modeļi atvieglo izpratni. «Taču ļaujiet skolēniem saskatīt kļūdas!» mudināja Osborns, aicinot skolotājus mācīt stundās tā, lai skolēni būtu spiesti šaubīties un uzdot kritiskus jautājumus, tādējādi noformulējot problēmas. «Jāparāda, ka zinātne nozīmē jaunu ideju radīšanu!» 

Smaidot viņš atgādināja, ka daudzas zinātnes idejas sākotnēji tika uztvertas kā trakas. Osborns, kurš ASV ir piedalījies jaunu izglītības standartu The Next Generation Science Standards izstrādē, ir pārliecināts – viens no galvenajiem dabaszinātņu uzdevumiem ir iemācīt jaunajiem cilvēkiem domāt. Analītiski un kritiski spriest, it īpaši tādēļ, ka mūsdienās zināšanas ir viena datora klikšķa attālumā, turklāt tīmeklī ir daudz kļūdainu faktu un maldinošas informācijas.

Jūs esat pavadījis Latvijā vienu nedēļu, ticies gan ar skolotājiem, gan ar studentiem. Kāds iespaids radies, vai esam nobrieduši pārmaiņām izglītībā?
Izglītības standartu maiņa ir liels izaicinājums skolotājiem ne tikai Latvijā, tā ir daudzās zemēs, jo skolu struktūra ir veidota kā kultūras un informācijas nodošanas sistēma. Diemžēl tas vairs nestrādā, jo skola bērniem vairs nav vienīgā informācijas un zināšanu ieguves vieta, daudz informācijas var atrast internetā. Tādēļ nepieciešams skolēnos attīstīt kritiskās domāšanas un spriešanas iemaņas. Dažiem skolotājiem ir grūti mainīt mācību metodes, bet domāju, ka Latvijas skolotājiem tas nav lielāks izaicinājums kā, piemēram, amerikāņu skolotājiem. Izglītības sistēmās neredzu būtiskas atšķirības, ir daudz līdzīgā gan mācību grāmatās, gan saturā. Mācību procesa pārmaiņas notiek visā Rietumu kultūrā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu