Nesaskaņas starp Turciju un Krieviju lielā mērā uzvirmojušas tāpēc, ka abu valstu līderi ir tik līdzīgi
Krievijai ir jauns ienaidnieks numur viens. Viņa vārds ir Redžeps Tajips Erdogans jeb, kā pagājušās svētdienas vakarā savā televīzijas raidījumā paziņoja Kremļa galvenais ideologs, «nesavaldīgs un nodevīgs vīrs, kurš uzsēdies uz barbariska kalifāta lētās naftas adatas».
Vēl pavisam nesen Turcijas prezidents baudīja siltākās uzslavas, kas jelkad dzirdētas no Krievijas līdera mutes. Vladimirs Putins raksturoja Erdoganu kā «stingra rakstura cilvēku», kurš atsakās pakļauties Rietumu diktātam. Taču šie laiki pagājuši. Pēc Krievijas bumbvedēja notriekšanas 24.novembrī, kad tas, pēc turku gaisa spēku informācijas, bija ielidojis Turcijas gaisa telpā, Putins raksturoja Erdoganu kā personu, kad nodevīgi «iedūrusi dunci mugurā». Viens no lielākajiem turku laikrakstiem, kas ir lojāls savai valdībai, atcirta pretī: «Putins cenšas apmuļķot pasauli ar kārtējiem meliem.»
Sapņi par impērijām
Patiesībā neklātienes rīvēšanās starp Turciju un Krieviju notiek jau dažus gadus, jo abas valstis atbalsta atšķirīgus grupējumus Sīrijas pilsoņu karā. Kremlis sniedz militāru palīdzību, lai pie varas noturētos līdzšinējais Sīrijas prezidents Bašars al Asads un viņa pārstāvētā alavītu sektas minoritāte, savukārt Turcija iestājas par Asada atkāpšanos, sniedzot atbalstu sunnītu vairākumam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.