Latvija ir lieliska vieta dzīvei, taču ne rudenī. Un bezsniega ziemā ne tik. Tāpēc vairāki latvieši ik rudeni dodas saules un siltuma meklējumos. Indra uz Sevilju, Pēteris uz Kanāriju salām, kur dzīvo un strādā divus mēnešus. Kaija ar ģimeni Spānijā uz gadu apmetusies, lai aizbēgtu no rudens slimošanām
Pēteris uzvāra kafiju. Iziet savas mājas dārzā Ogrē un paskatās debesīs. Līdzko pamana pirmo gājputnu kāsi, tā sāk taisīties līdzi – dodas pirkt aviobiļeti uz Kanāriju salām. Turp viņš lido katru rudeni nu jau piekto gadu. «Lai es te, Latvijā, visu rudeni domātu, kad nogāzīšos no kāda vīrusa? Lai Ziemassvētkos bristu dubļus? Tenerifē decembrī zied bugenvilejas, janvārī mandeļkoki, un var iet sēņot. Ko esmu salasījis? Prīmā priežu bekas!» saka Pēteris Ikaunieks, kad tiekamies viņa birojā Rīgā. Ikaunieks ir uzņēmējs. Stingru balsi un nostāju. Kungs labākajos gados.
Tenerifē Pēteris pirmoreiz paviesojās 2007.gadā. Ceļoja kopā ar dzīvesbiedri. Noīrēja automašīnu un sāka meklēt naktsmājas. Kad bija izbraukājies līdz spēku izsīkumam, piestāja mazā piekrastes pilsētā Plajasanhuana. Iegāja krodziņā, kur uzzināja, ka virs tā ir brīvi apartamenti. «Sāku iepazīt Tenerifi, iepatikās. Ir daudz skaistāku vietu pasaulē. Piemēram, man ārkārtīgi mīļa ir Adrijas jūras piekraste, taču tur jau oktobra sākumā nav ko darīt.» Savukārt Tenerifē klimats ir brīnišķīgs, decembrī ūdens temperatūra turas ap +20°, gaisa – ap +25°. Pēteris uzsver, ka tādi laika apstākļi esot tikai salas rietumos. Ziemeļos krietni vēsāks.
Kad ceļojums pa Tenerifi bija galā, Pēteris mazo ciematu neaizmirsa. Tieši uz Plajasanhuanu brauca vēl pāris reižu, līdz nolēma pats īrēt dzīvokli. Tādu, no kura balkona paveras skats uz dzidri zilu okeānu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.