Izrāde Rondo – divi aktieri nospēlē 10 seksuālo partneru kombinācijas
Andrejs Jarovojs ir talantīgs režisors. Varbūt šķiet dīvaini tā sākt recenziju, bet man liekas svarīgi to pateikt. Ar dažādiem minimālistiskiem izteiksmes līdzekļiem (atsvešinājuma tehnikām, kustību, balsi, skaņām) Jarovojs strādā kā īsts burvis – neviens Latvijā ar to nevar sacensties. Tomēr viņš nav plaši pazīstams vai populārs mākslinieks. Kāpēc?
Skatoties viņa izrādes, rodas sajūta, ka režisoram interesē tikai iestudējuma forma, gandrīz nekad – varoņi vai vēstījums. Vismaz man viņa izrādes lielākoties atstājušas iespaidu kā smalki, bezgala skaisti ietinamie papīrīši, no kuriem gribētos iztīt tikpat izsmalcinātu kārumu. Taču uzduries kaut kam, kas gaidām izrādās absolūti neatbilstošs, teiksim, ledenei trifeles vietā. Nav jau slikti, tomēr, līdzīgi kā jaukajā ebreju anekdotē, rūgtums paliek. (Zāra pēc viesībām zvana draudzenei: zini, pēc jūsu aiziešanas nevarējām atrast sudraba karotīti. – Tiešām domā, ka nozagām? – Nē, viss kārtībā, atradās. Bet rūgtums palika.) Un tad noskatījos izrādi Rondo.
Izrādi Ģertrūdes ielas teātrī (ĢIT) rāda kopš augusta beigām, bet, kā jau neatkarīgajos teātros ierasts, salīdzinoši reti, tāpēc to noskatījos tikai tagad. Teātra nelielā zālīte ir pilna, publika arī interesanta: hipsteri un teatrāļi skaita ziņā zaudē dažādu vecumu pāriem, kas nolēmuši nedēļas nogali sākt uz kulturālas, bet pikantas nots. Jaukākais ir tas, ka apmierināti paliek visi – gan tie, kam Rondo ir prelūdija ballītei, gan teātra gardēži un visi pārējie ar’. (Vienīgi pusaudžus līdzi nevediet – tēma patiešām «karsta», teātris neiesaka iestudējumu līdz 16 gadu vecumam, lai gan nekā tāda, kas jaunākus skatītājus varētu traumēt, tomēr nav.)
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.