Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs skaidro, kādus draudus rada Latvijas nevēlēšanās izmitināt patvēruma meklētājus
Ne Latvijā, ne Eiropā nav karstāka jautājuma par bēgļiem. Kamēr tūkstošiem cilvēku šturmē robežas, pārņem dzelzceļa stacijas un nereti arī iet bojā, cenšoties nokļūt drošībā, Eiropas Savienības valstis ceļ žogus un atjauno robežkontroles, apdraudot Šengenas līgumā noteikto brīvo cilvēku kustību, kas ir viens no ES redzamākajiem un populārākajiem sasniegumiem. Trešdien, 9.septembrī, Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers nāca klajā ar plānu bēgļu krīzes risināšanai, un viens tā elements – 160 000 bēgļu sadalīšanu pa dalībvalstīm – vēl vairāk uzkarsējis Eiropas iekšējo temperatūru. Latvijā, kurai atbilstoši plānam būtu jāpieņem ap 700 cilvēku, tas izsaucis tādas domstarpības valdībā, ka jau tiek runāts par tās iespējamo krišanu, jo Nacionālā apvienība un ZZS paziņojušas, ka nav gatavas piekrist vairāk kā 250 cilvēku brīvprātīgai pieņemšanai.
Lai gan ES kopējā politika skar visas ministrijas, ar bēgļiem saistīto jautājumu starptautisko seku redzamākais skaidrotājs tomēr ir ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība), tāpēc aicinājām viņu uz sarunu.
Kas notiks, ja Latvija nepiekritīs pieņemt vairāk kā 250 bēgļu?
Tīri juridiski ES Tieslietu un iekšlietu padome var balsot. Mēs balsojam pret, bet lēmums tāpat ir pieņemts un stājas spēkā – mums jebkurā gadījumā ir jāpieņem šie bēgļi, par kuru skaitu vienojas padome.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.