Režisors Viesturs Kairišs nevar saprast, kāda jēga ir Latvijas valstij, kurā tikai jubilejas gadā var iestudēt Raini
Piektdien, 11.septembrī, Nacionālajā teātrī notiks Uguns un nakts pirmizrāde. Tā gan nebūs garlaicīga klasika, nodeva tautas dzejnieka simtpiecdesmitgadei. Izrādes režisors ir Viesturs Kairišs (44), kurš jau sen pazīstams ar saviem izaicinošajiem iestudējumiem un tikpat tiešiem vārdiem par Latvijas politiku un sabiedrību. Kā lasāms šajā sarunā, pareizajās rokās arī šodien vecā revolucionāra Raiņa darbi var būt sprādzienbīstami.
Vai tev skolā patika Rainis?
Ja es [savos režijas darbos] nebūtu saskāries ar Rihardu Vāgneru, diez vai par Raini pārāk ieinteresētos. Protams, kaut ko jau es lasīju. Kad veidoju izrādes no [Vāgnera] cikla Nībelunga gredzens, man visu laiku bija sajūta, ka es to zinu. Sievietes, kas tur mostas, varonis, kam jāizdara kāda pārdabiska darbība, lai sasniegtu savu mērķi. Ar to es varbūt sāku saskatīt šo darbu lielumu vai visaptveramību.
Skatoties vecās, klasiskās Raiņa uzvedumu fotogrāfijas, to stilistika šķiet tāla no mūsdienām un nedaudz smieklīga.
Tas ir smieklīgi. Tas ir gan teātra pluss, gan mīnuss – skatuves māksla stilistiski noveco ārkārtīgi ātri. Dīvaini, bet ar kino tāda sajūta nekad nerodas, vai tas būtu Čaplins vai kāds cits. Skaidrs, ka par Raini ir daudz visādu priekšstatu. Blaumaņa darbus var iestudēt visos laikos, mazliet interpretējot, bet tie vienmēr būs nedaudz viens un tas pats, pat ja mainīsies reālistiskā dekorācija. Bet Rainis ir jāinterpretē, nav cita ceļa. Tas ir tāds sviests, ja uzved viens pret vienu – tā būs komēdija, Benijs Hils. Ņirgāšanās. Rainis pats ir iekodējis, ka katrā laikā ir jābūt pilnīgi citādi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.