Milzu burti uz Patiesības ministrijas fasādes sludina: «Karš ir miers. Brīvība ir verdzība. Nezināšana ir spēks.» Šai Orvela romāna 1984 grandiozi nomācošajai ainai mūslaiku Kremlis līdzinās arvien nepārprotamāk, kaut Maskavā nav nama ar Partijas absurdajiem saukļiem uz fasādes.
Piemēram? Nupat Krievijas interneta cenzors bloķēja piekļuvi Vikipēdijai, pamatojot ar kādai narkotiskai vielai veltīta šķirkļa neatbilstību dienesta prasībām. Pirms mēneša prokuratūra pasludināja pirmo nevēlamo «ārvalstu aģentu» organizāciju – Nacionālo demokrātijas attīstības fondu, ar kura nosaukumu jau pietiek, lai Kremļa nepatika neizbrīnītu. Maijā pieņemts likums, ka sadarbība ar valstij «nevēlamām organizācijām» ir sodāma – par to iedzīvotājiem draud pusgads cietumā.
Mums Latvijā – no Pāvilostas līdz Zilupei – ir kārdinājums laist gar ausīm Orvela iestudējumu Putina režijā, jo tas uz mums it kā neattiecas. Taču tā nav.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.