Valdības lēmums nākamo divu gadu laikā uzņemt Latvijā 250 patvēruma meklētāju, lai solidāri palīdzētu Āfrikas un Tuvo Austrumu bēgļu straumes nomocītajai Itālijai, Grieķijai un Maltai, ir kļuvis par leknu augsni dažādiem mītiem un aizspriedumiem. «Rasisms nav tik mells, kā viņu mālē! Bēgļi gan ir melli!», «Nabadzīgajai un izzagtajai Latvijai nav vajadzīgi jauni migrantu pūļi no Āfrikas, ko barot!» – šie ir tikai pāris no saukļiem, kas izskanēja protesta akcijā pie valdības nama. Ir analizē deviņus izplatītākos mītus par bēgļiem
1. Latvija uzņems 250 bēgļu
Patiesībā valdība 6. jūlijā vienojās divu gadu laikā Latvijā uzņemt 250 patvēruma meklētāju. Bēgļa statusu šiem cilvēkiem neviena valsts vēl nav piešķīrusi. Atšķirība statusā ir ļoti būtiska, taču šis pārpratums ir ļoti izplatīts – pat Ministru kabineta mājaslapā ziņai par valdības lēmumu ir kļūdains virsraksts par 250 bēgļiem.
Visticamāk, 50 patvēruma meklētāju Latvijā tiks uzņemti no trešajām pasaules valstīm, bet pārējie – no Itālijas un Grieķijas imigrantiem, taču precīza kārtība vēl nav zināma, Iekšlietu ministrijas darba grupai priekšlikumi jāsagatavo līdz 30.novembrim.
Kad patvēruma meklētāji būs nogādāti Latvijā un izmitināti centrā Mucenieki, katrs no viņiem Latvijas valsts robežsardzei rakstīs iesniegumu ar lūgumu piešķirt bēgļa statusu. Robežsardze intervēs katru, cenšoties noteikt cilvēka identitāti un bēgšanas iemeslus. Tālāk visi dati nonāks Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), kas veiks padziļinātu pārbaudi un izlems, vai lūgtais statuss ir pamatots. Pārbaude var aizņemt vairākus mēnešus. Tās rezultātā patvēruma meklētājam var piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.