Raibaļa pie lielā mūra

Pasaules otrā lielākā tautsaimniecība pašlaik atrodas bīstamās krustcelēs

Otrdien valdība lēma par atbalsta pasākumiem Latvijas piensaimniekiem. Pēdējā gada laikā piena iepirkuma cena samazinājusies par 30%, un, kā saka Harijs Panke, Rīgas Piena kombināta padomes priekšsēdētāja vietnieks, «šobrīd ir dziļākā un ilgākā krīze, kādu Latvijas piena nozare līdz šim ir piedzīvojusi».

Runās par Latvijas piena nozares nedienām visbiežāk dzird minam Krievijas pērn ieviestās sankcijas kā galveno faktoru, un to ietekmi nevar noliegt – austrumu kaimiņš tradicionāli ir bijis nozīmīgs noieta tirgus mūsu piena produktiem. Tomēr viena labākajā gadījumā vidēja izmēra tirgus ieviestās sankcijas neizskaidro, kāpēc tajā pašā laikā piena cenas dramatiski samazinājušās visā pasaulē, vietām pat daudz straujāk nekā Latvijā. «Piena Saūda Arābijas» – Jaunzēlandes – milzīgie eksporta apjomi, kas ir trīs reizes lielāki par Eiropas Savienības eksportu, netika iekļauti Krievijas sankci-ju sarakstā, taču tur piena iepirkuma cenas jau divus gadus krītas un pēdējo divu mēnešu laikā samazinājušās par 19%, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2002.gada. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas veidotais piena produktu indekss, kas iekļauj gan piena pulveri, gan sieru, gan sviestu, samazinājies par 34% pēdējā gada laikā, un respektablā organizācija cenu kritumu skaidro ar «ierobežotu importa pieprasījumu no Ķīnas, Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas», kā arī ar pieaugošo piedāvājumu no Eiropas Savienības, kur šogad tika atceltas piena kvotas.

Visā šo skaidrojumu gūzmā ir viens vārds, kurš pastāvīgi tiek atkārtots – Ķīna. Tirgus, kura strauji augošais pieprasījums uzrāva cenas augšā un kura buksēšana tagad liek tām krist. Turklāt tas nav tikai stāsts par pienu. Tieši vai netieši, taču pasaules otrās lielākās ekonomikas svārstības ietekmē mūs visus.