Tiesa Londonā norāda uz, iespējams, kriminālnoziedzniekiem pie varas Krievijā
Krieviju mēdz dēvēt par «bandītu» un «teroristu» valsti. Šādi apzīmējumi parasti metaforiski norāda uz likuma varas neesamību Krievijā un starptautiskām normām neatbilstošu Krievijas rīcību. Taču pagājušonedēļ tiesā Londonā izskanēja norādes uz Krievijas režīmu kā, iespējams, noziedzīgu un teroristisku pavisam burtiskā, krimināltiesiskā izpratnē.
2006.gadā Londonā ar radioaktīvo poloniju noindētā bijušā Krievijas izlūkdienesta virsnieka Aleksandra Ļitviņenko slepkavības izmeklēšanas septiņus mēnešus ilgušās noklausīšanās noslēgumā Londonas policijas pārstāvis Ričards Horvels paziņoja, ka šī slepkavība pielīdzināma «kodoluzbrukumam Londonas ielās» un pierādījumi liecinot, ka «tādā vai citā formā Ļitviņenko slepkavībā bija iesaistīta Krievijas valsts». Policiju pārstāvošais jurists atturējās nosaukt iesaistīto Krievijas valsts pārstāvju vārdus. Toties Ļitviņenko ģimenes advokāts lūdza tiesu atzīt Krievijas prezidentu Vladimiram Putinu par personīgi atbildīgu par šo slepkavību.
Tas ir daudz nopietnāks Krievijas valsts vadītāju novērtējums ar potenciāli tālejošākām sekām nekā visi līdzšinējie mēģinājumi viņus «pieķert melos» vai parādīt, ka viņi ir «zagļi un blēži», kā Putina režīmu dēvē opozicionāri Krievijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.