Latvija ir starp Eiropas valstīm ar zemāko antibiotiku patēriņu, tomēr uztraukumam ir pamats – vairākums antibiotiku lietotāju ir bērni
Ja bērnam ir apsārtis kakls, to var izārstēt tikai ar antibiotikām! Dzirdot šādu ģimenes ārstes apgalvojumu, mazās Elizabetes mamma Līga Brūvere neuzdrošinājās iebilst. Kad meitai bija divarpus gadu, ziemas sezonā viņa ārstējās ar antibiotiku kursu pat 5-6 reizes. Bronhīts? Antibiotikas! Vidusauss iekaisums – antibiotikas, iekaisis kakls – atkal antibiotikas. Pēdējā reizē, kad Elizabetei atkal bija apsārtusi rīkle, Līga nolēma ārsta izrakstītās antibiotikas bērnam tomēr nedot, un meitene atlaba bez tām. Būdama otras meitas gaidībās, Līga nomainīja ģimenes ārstu. Tagad vecākajai meitai ir 11 gadu, jaunākajai – 8, un šo pēdējo astoņu gadu laikā ģimenes ārste antibiotikas bērniem izrakstījusi tikai vienu reizi, kad jaunākās meitas asins analīzes uzrādīja bīstamo baktēriju streptokoku.
Šī vienas ģimenes pieredze ilustrē paradoksu Latvijas medicīnā – lai gan antibiotikas mūsu valstī lieto daudz mazāk nekā citās Eiropas zemēs, ir pamatotas aizdomas, ka lielākā daļa pacientu, kuriem ārsti izraksta antibiotikas, ir bērni.
64% pacientu, kuri mājās ārstējas ar antibiotikām, ir bērni un jaunieši vecumā līdz 19 gadiem, liecina infektologa Ugas Dumpja rīcībā esošie dati. Turklāt pirms diviem gadiem publicēts pētījums par antibiotiku izrakstīšanas praksi Latvijā liecina – vairāk nekā 80% gadījumu, kad bērni lietojuši antibiotikas, ar tām ārstētas slimības, kuras parasti neizraisa baktērijas, bet gan vīrusi, un tātad antibiotikas to ārstēšanai nav jālieto.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.