Vai metālapstrādi var uzskatīt par perspektīvu nozari valstī, kur neiegūst tērauda rūdu? Divi Rīgas puiši no uzņēmuma CNC SAAN dažu gadu laikā pierādījuši, ka var. Un kā vēl!
Pirms gadiem četriem Andrim Cimdiņam, kurš tobrīd strādāja lielā skandināviem piederošā metālapstrādes uzņēmumā Leax Baltic Piņķos, radās ideja – paralēli veidot nelielu biznesu, tirgojot Latvijas uzņēmumiem metālapstrādes iekārtas. Šobrīd viņam pašam ir metālapstrādes uzņēmums, kurā strādā 15 darbinieku, un tā apgrozījums pērn tuvojās ceturtdaļmiljonam eiro. Vienlaikus Andris kopā ar CNC SAAN izpilddirektoru Salvi Pilupu sagrāvuši mītu, ka mūsdienu piesātinātajā globālajā tirgū latviešiem līdz eksportam ejams ilgs un garš ceļš. Jau nākamajā gadā pēc uzņēmuma dibināšanas viņi saņēma pirmos eksporta pasūtījumus. Tagad CNC SAAN savus izstrādājumus piegādā klientiem Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un Igaunijā.
Tiesa, eksporta īpatsvars, kā uzskata Salvis, varētu būt lielāks. Tāpēc pašlaik tiek mērķtiecīgi strādāts, lai to panāktu.
Iekārtas nepārdotas
«Metālapstrādes darbgaldi ir ne tikai mana specialitāte, bet arī aizraušanās, vaļasprieks un vispār daļa no manas dzīves,» saka Andris Cimdiņš, kurš pirms desmit gadiem beidzis Rīgas Valsts tehnikumu, kļūstot par metālapstrādes tehnologu, un prakses laikā stažējies uzņēmumā Leax Baltic.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.