Rīgā skatāmi slavenā amerikāņu fotogrāfa Edvarda Steihena darbi
Modernās mākslas muzejā Ņujorkā (MoMA) 1955.gadā tika atvērta ambicioza, humānu ideālu rosināta izstāde Cilvēku dzimta (Family of Man). Tās kurators un idejas autors bija fotogrāfs Edvards Steihens, pirmais MoMA fotogrāfijas nodaļas vadītājs. Izstādes mērķis bija kara nogurdinātajai pasaulei sniegt nedaudz cilvēcības – parādīt fotogrāfijas, kuru motīvi vieno, nevis nošķir dažādas kultūras. Mīlestība, prieks, bērni un citas tēmas caurstrāvoja šos attēlus. Izstāde ceļoja pa pasauli astoņus gadus un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem pagājušā gadsimta fotogrāfijas projektiem.
Fotogrāfs – jaunatklājējs
Tajā laikā Luksemburgā dzimušais amerikāņu fotogrāfs (1879-1973) jau bija sasniedzis dažādas karjeras virsotnes, parādījis, ka ir gan spēcīgs autors, gan arī radošs komercfotogrāfs. Steihens bija starp pirmajiem, kas mēģināja pierādīt, ka fotogrāfija ir glezniecībai un tēlniecībai līdzvērtīgs izteiksmes veids mākslā. Bet to, ka Steihens kādreiz kūrēs šādu sociāliem vēstījumiem bagātu izstādi, viņa karjeras sākumā neviens nebūtu varējis paredzēt. Ne jau tāpēc, ka viņam būtu pietrūcis talanta vai ambīciju, bet gan no estēta, kas 20 karjeras gadus bija pievērsies tikai mākslas fotogrāfijai, savos melanholiskajos attēlos risinot eksistenciālus jautājumus, neviens negaidīja tik politiski uzlādētu izstādi. Taču Steihens vienmēr bija kā hameleons, kuru saista ne tikai dažādi fotogrāfijas žanri un tehniskie eksperimenti, bet viņš bija arī gleznotājs, dizainers, muzejnieks un pat profesionāls dārznieks.
Vēl karjeras sākumā Steihens satika vienu no nozīmīgākajiem 20.gs. fotogrāfiem – Alfredu Štiglicu (Alfred Stieglitz), ar kuru strādāja pie vairākiem projektiem, nodibināja galeriju 291, kas izstādīja sava laika progresīvākos fotogrāfus un avangarda māksliniekus, kā arī bieži publicējās Štiglica žurnālā Camera Work. Pagājušā gadsimta sākumā fotogrāfija bija jauns medijs un gan Steihens, gan Štiglics ar saviem darbiem centās mākslas pasaulei pierādīt tā potenciālu, mēģinot atspēkot priekšstatus, ka fotoaparāts ir tikai pliks faktu dokumentētājs. Taču, sākoties Pirmajam pasaules karam, Steihens pieteicās ASV aviācijas dienestā par fotogrāfu. Šis solis radīja milzīgu idejisku plaisu starp abiem meistariem, jo Steihena lēmums strādāt par fotoreportieri bija pretrunā ar viņu iepriekš nospraustajiem radošajiem ideāliem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.