Uzņēmēji sāk saprast – labāk pašiem izstāties no karteļa, pirms Konkurences padome to atklāj un liek samaksāt par kaitējumu
Konkurences padome (KP) pēdējos gados nav snaudusi – ik pa brīdim dzirdam par jaunu, miljonos mērāmu sodu konkurences kropļotājiem. Pagājušajā nedēļā KP spēja pakļaut pat šķietami visvareno Rīgas brīvostu, kas būs spiesta ne tikai maksāt 600 tūkstošu eiro sodu, bet arī aiziet no velkoņu biznesa. Diemžēl valsts un pašvaldības nepavisam nesteidzas uzlabot stāvokli konkurences jomā. Gan par KP veiksmēm, gan par daudziem izaicinājumiem Ir iztaujā iestādes vadītāju Skaidrīti Ābramu.
Pēdējos gados KP uzlikusi vairākus lielus sodus par konkurences pārkāpumiem. Stājoties amatā, intervijā Ir teicāt, KP jādarbojas vairāk proaktīvi. Vai šie gadījumi ir proaktīvas rīcības piemēri?
Jo lielāki sodi, jo lielāka prevencija. Pro-tams, konkurences iestāde nesāk uzreiz ar baismonīgiem sodiem, jo ļoti labi zina – tirgus dalībnieku liela daļa nesaprot, kas ir Konkurences likums. Tas bijis secīgs attīstības posms, kad nonācām pie secinājuma, ka tirgum ir jādod signāls – lūdzu, uzvedieties atbilstoši konkurences uzvedības normām! Pateicoties skaļām lietām, lielajiem sodiem, gan sabiedrība, gan tirgus dalībnieki ir vairāk pamanījuši, ka ir tāds Konkurences likums un tā pārkāpšana ir nopietna [lieta].
Proaktivitāte ir ne tikai lielie sodi, bet arī tas, ka ejam pie uzņēmējiem, stāstām – tas ir mūsu luksusa piedavājums, izglītojam par brīvu. Mēs darām to, ko advokātu firmas dara par lielu naudu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.