Parādīt to, kas aiz kadra filmā par Gustavu Kluci
Latviešu izcelsmes māksliniekam Gustavam Klucim šogad apritēja 120 gadu – viņš un kinematogrāfs ir vienaudži. Gribas domāt, ka Kluci kā konstruktīvisma (tehnoloģiju savaldzināta un jaunus izteiksmes līdzekļus meklējoša mākslas virziena) pārstāvi šis fakts varētu iepriecināt. Kluča «tikšanās» ar kino latviešu filmu kontekstā spilgti noritēja 2008.gadā, kad tika pirmizrādīta Pētera Krilova dokumentālā lente Klucis – nepareizais latvietis.
Šovasar Krilova darbs ir piedzīvojis jaunu elpu – maija beigās iznāca tā DVD versija. Divu disku veidolā izdotā filma ir «apaudzēta» ar informatīvi blīviem pielikumiem – mākslas ekspertu komentāriem, kinodarbā iepriekš neiekļautām ainām un citiem materiāliem, paverot ieskatu uz to, cik daudz no filmas uzņemšanā paveiktā darba un iegūtās informācijas ir bijis jāatstāj ārpus kadra.
Pati filma, arī skatīta pēc septiņu gadu pauzes, joprojām hipnotizē ar aizrautīgu iedziļināšanos mākslinieka Gustava Kluča (1895–1938) dzīves gājumā, kas sākas ar piedzimšanu latviešu zemnieku ģimenē, nonākšanu 1917.gada revolūcijas epicentrā Sanktpēterburgā (tolaik Petrogradā) un kļūšanu par vienu no zīmīgākajiem krievu konstruktīvisma pārstāvjiem. 43 gadu vecumā mākslinieka dzīve apstājās – Staļina slimīgo represiju terors 30.gados netaupa pat režīmam lojālos, kāds šķietami bija ideālists Klucis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.