Vācijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs par konstitucionālo «kodolu», privātuma apdraudējumu un demokrātijas pašaizsardzību
Vācijas Konstitucionālās tiesas delegācija tās priekšsēža Andreasa Foskūles (Andreas Voßkuhle) vadībā maijā apmeklēja Rīgu, lai tiktos ar kolēģiem no Latvijas Satversmes tiesas. Pēdējos gados tiesas lēmumi ieguvuši plašu rezonansi arī ārpus Vācijas, jo tie potenciāli skar arī Eiropas Savienības integrācijas procesus, tāpēc Ir izmantoja ekskluzīvu iespēju intervēt Foskūli un iztaujāt par šiem un vēl citiem mūsdienās svarīgiem tiesību jautājumiem.
Vācijas konstitucionālā tiesa ir pieņēmusi vairākus lēmumus par Eiropu, sākot ar lēmumu par Lisabonas līgumu 2009.gadā. Pēdējos gados esat bijuši gatavi vērtēt Eiropas Centrālās bankas rīcību. Daudzi uzskata, ka šie lēmumi ir, ja ne tieši eiroskeptiski, tad katrā ziņā novelk robežu, kuru ES nevar pārkāpt. No otras puses, ES dibināšanas līgumā rakstīts, ka ES tiecas pēc aizvien ciešākas savienības. Vai tur nav pretruna?
Nē, pretrunas nav. Federālā konstitucionālā tiesa līdz šim nav likusi šķēršļus nevienam Eiropas integrācijas solim. Jau tāpēc vien jēdziens «eiroskeptisks» ir pilnīgi nevietā. Mēs savā tiesu praksē vienmēr esam uzsvēruši, ka Eiropas integrācija jāveido uz tiesiskās kopienas labiem pamatiem. Valsts parādu krīzi nedrīkst izmantot par argumentu, lai atceltu iepriekš pieņemtu regulējumu. Tiesiskumam jābūt spēkā arī krīzes laikā. Mūsu uzdevums kā nacionālai konstitucionālai tiesai ir aizsargāt Vācijas Federatīvās Republikas Pamatlikumu. Mūsu Pamatlikums ir Eiropai draudzīgs. Tajā pašā laikā ir noteikti Pamatlikuma strukturālie principi, no kuriem nav atļauts atteikties arī Eiropas integrācijas procesa ietvaros. Pie tādiem pieder, piemēram, demokrātijas un tiesiskuma princips. Šajā kontekstā mēs izmantojam «konstitucionālās identitātes» jēdzienu. Konstitucionālo identitāti nedrīkst aizskart pat konstitucionālais likumdevējs. Tāpēc tā jāņem vērā arī Eiropas līmeņa kompetenču piešķiršanas gadījumos.
Taču te redzam konfliktu starp Eiropas tiesību sistēmu un nacionālo tiesību sistēmu.
Zināms saspīlējums izriet no ES dalībvalstu konstitucionālo tiesu struktūras. Eiropas Savienības tiesa darbojas centralizētā perspektīvā, tā pieņem lēmumus, balstoties uz autonomu Eiropas tiesību sistēmu. Dalībvalstu konstitucionālās tiesas darbojas no dalībvalstu perspektīvas, kuras Eiropas Līgumu ietvaros pārnesušas uz ES tikai daļu no savas valstiskās suverenitātes. Šo divu perspektīvu pretstats nav pilnībā izlīdzināms. Tomēr tas nav slikti, tā ir daļa no labi konstruēta eiropeiska tiesību rāmja, kurā funkcionē checks and balances [varas līdzsvara] princips. Mēs uzskatām, ka Eiropas tiesību sistēma nav piramīda, bet drīzāk ir kā mobīlis [līdzsvarota kinētiska skulptūra]. Tas pieļauj kustības visos līmeņos, tomēr nodrošina stabilu līdzsvaru.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.