Literatūrkritiķi Svenu Birkertu baida interneta ietekme uz cilvēka individualitāti
Daudziem Latvijā literatūrkritiķis Svens Birkerts ir zināms kā arhitekta Gunāra Birkerta dēls, taču Amerikā viņš ir pazīstams un respektēts esejists un literatūrkritiķis. Viņš arī ir starp redzamākajiem intelektuāļiem, kuri izsaka bažas par interneta ietekmi uz kultūru. Birkertam šis satraukums nav modes lieta. Jau 1991.gadā, kad pat Amerikā vairākums vēl nebija dzirdējuši par internetu, viņš publicēja eseju, kura sākās ar stāstu par profesoru, kas pārdod savas grāmatas un sāk strādāt IT industrijā. Gandrīz 25 gadus vecajā rakstā jūtama apbrīnojama spēja paredzēt problēmas sabiedrībā, kas aizmirst par drukāto vārdu un visu informāciju sāk uzņemt caur satīklotiem ekrāniem.
Lielu uzmanību piesaistīja Birkerta grāmata The Gutenberg Elegies: The Fate of Reading in an Electronic Age (Gutenberga elēģijas: Lasīšanas liktenis elektroniskā laikmetā), kas iznāca 1994.gadā, kad interneta pirmie asni bija tikai jaušami. Šī grāmata pat strauji mainīgajā mūsdienu pasaulē saglabājusi savu aktualitāti un piedzīvoja otro, papildināto izdevumu 2006.gadā, kad neviens vairs nešaubījās par tīmekļa revolucionāro iespaidu.
Birkerts šomēnes viesojās Rīgā, lai runātu par bibliotēku nozīmi 21.gadsimta sabiedrībā. Tas deva iespēju viņu uzaicināt uz sarunu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.