Reizēm tikai kaitinoši, bet reizēm tiešām bīstami – tādi ir Krievijas iznīcinātāju un citas militārās tehnikas lidojumi Baltijas reģionā. Cik droša ir mūsu gaisa telpa, Ir skaidroja, viesojoties NATO bāzē Šauļos
Ausu aizbāžņi, kurus iedod Šauļu aviobāzē, NATO patruļlidmašīnu radīto troksni nespēj noslāpēt. Rēcot kā lauvas, četras lidmašīnas, lidodamas spārnu pie spārna, pāris reizes pārlaižas galvām. Šoreiz tikai paraugdemonstrējums, taču pēdējā gada laikā NATO gaisa spēkiem ir tiešām daudz darba. Kopš Krimas aneksijas Krievija rāda savus muskuļus arī Baltijā – daudzkārt pieauguši krievu iznīcinātāju, izlūklidmašīnu un bumbvedēju lidojumi gar mūsu robežām.
Reizēm šī spēka parāde kļūst reāli bīstama. Pērn tikai veiksme un pilotu modrība paglāba no katastrofas, kad Krievijas izlūklidmašīna gandrīz sadūrās ar SAS laineri – boings ar 132 pasažieriem devās reisā no Kopenhāgenas uz Romu. Militārajai lidmašīnai bija atslēgta identifikācijas sistēma, tā kļuva «neredzama» radariem, taču todien, 3.martā, bija skaidras debesis un pasažieru lidmašīnas piloti paguva to saskatīt.
«Ja lidmašīnas būtu sadūrušās un tik liels bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits būtu salīdzināms ar MH17 reisa notriekšanu virs Ukrainas, paredzamais rezultāts būtu jaun-s Rietumu sankciju vilnis pret Krieviju, pastiprināta NATO patrulēšana Baltijā un, kas vēl svarīgāk, turpmāk «aklos lidojumus» virs Eiropas varētu klasificēt kā potenciālu dzīvības apdraudējumu, kas jānovērš ar apsteidzošu spēka pielietošanu,» ziņojumā par Krievijas un rietumvalstu militārajiem incidentiem 2014.gadā atzina drošības politikas pētnieki no Londonā bāzētā The European Leadership Network.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.