Mākslas kuratore Inga Šteimane atklāj pašas izloloto Mākslas staciju Dubulti. Mērķis – pieslēgties laikmetīgās mākslas tīklojumam. Un neļauties lētām provokācijām
Paskaties, kāds siluets – kā vilnis vai zivs aste! Kur vēl Latvijā ko tādu var atrast? Viņai ir drusku Jaltas smarža, vai ne? Attālinoties no Dubultu dzelzceļa stacijas jūras virzienā, Inga Šteimane ar acīm apmīļo 1977.gadā celtās, Ļeņingradas arhitekta Igora Javeina ēkas kontūras. Pārcilājam padomju bērnības atmiņas, arī man prātā aizķērusies nevis, piemēram, krietni augstākā Dubultu baznīca, bet šī modernisma stacija. «Es esmu no Olaines, iedomājies, kā mēs braucām uz jūru? Līdz Torņakalnam un pēc tam līdz Dubultiem vai Dzintariem. Pārpildīti vilcieni, raudoša, pilnīgi slapja mazā māsa. Vilcienam vulgāri aiztaisa durvis, cilvēki, kas neiekāpj, paliek!» Inga aizrautīgi atsaucas. «Taču vienā ziņā esmu pilnīgs 70.gadu produkts – man nekas nav pret pārpildītu pludmali. Pagājušogad, kad maija beigās bija 30 grādu, man likās, ka viss Purvciems vai Ķengarags ir atbraucis peldēties. Tāda piepaceltība, laimes sajūta, Kannu un Venēcijas gaisotne!» Cinevillas ēka Dzintaros, kuras augšstāvā septiņus gadus dzīvoja viņas un Aigara Graubas ģimene, ir pārdota, Inga ir atgriezusies Rīgā. Taču no 28.maija šeit būs kāda cita vieta, kuras apmeklējumu var apvienot ar gājienu uz jūru – Inga ir jaunās izstāžu zāles Mākslas stacija Dubulti direktore.
«Jūrmalas periodā» bieži braukusi garām ar patosu celtajai dzelzceļa ēkai, kuras lielajā vēderā vientuļi skuma no padomjlaikiem aizķērusies palma un nelietotu kasu rinda, kuratore jau pirms vairākiem gadiem sāka būvēt vīzijas par jaunu laikmetīgās mākslas platformu. D’Orsē muzejs Parīzē, Hamburger Bahnhof Berlīnē, Documenta telpas Kaselē – min slavenu izstāžu zāļu piemērus, kas iekārtotas bijušajās stacijās. «2013.gada vasarā aizgājām uz Latvijas dzelzceļu – «mēs» tāpēc, ka gāju kopā ar vīru, viņš labi māk runāt, ir atbalsts sabiedriskajās attiecībās. Veiksmīgi sakrita tas, ka dzelzceļam bija plāns remontēt stacijas, kas zaudē savas funkcijas. Šī stacija tagad būs Jūrmalas domes atbildībā, viņi uzņemas saimnieciskos izdevumus. Izstāžu zāle līdzās funkcionējošai stacijai – tas ir liels eksperiments, bet domāju – jāpamēģina!» stāsta Inga. Uzgaidāmā telpa izrādījusies gluži kā izstādēm celta. «Perfekts apgaismojums. Profesionāla karnīze aizsargā pret sauli. Nav kā citās zālēs, kur tiešie stari nāk iekšā, zīmē uz grīdas logu kontūras. Un augstie griesti, seši metri – tas ir retums!»
Jūra 10 minūšu attālumā, vēl tuvāk – kafejnīca Dukāts, kuras konditorejas brīnumus klienti brauc pirkt ne tikai no Jūrmalas. Inga ēstuvei pārlaiž profesionālu aci. Ieraugot ekrānu, kurā griežas videorullītis par speķa pīrāgu un bulciņu cepšanu, secina: «Te varētu ielikt Mākslas stacijas reklāmu.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.