Aplis ir noslēdzies. Pazīstamā teātra un kinovēsturniece Valentīna Freimane patlaban mīt Berlīnē, savā bērnības pilsētā, kuras grāmatu veikalu skatlogos nu redzama viņas grāmata Adieu, Atlantis un tikko notika Latvijas Nacionālās operas iestudējuma Valentīna izrāde
Mazais dzīvoklītis Berlīnes centram tuvajā Kreicbergā grāmatām un periodiskajiem izdevumiem pārpildīts. Valentīna Freimane, mani sagaidot, noliek malā avīzi Der Tagesspiegel. Televizoru viņa neskatoties daudz, vairāk lasot. No Latvijas ciemakukulim lūgusi atvest nevis kādu našķi, bet žurnālu Ir un izdevumu Kultūras Diena.
Mūsu tikšanās laikā presē virmo kaislības ap Berlīnes Filharmonijas orķestra diriģenta vēlēšanām, viens no kandidātiem ir latvietis Andris Nelsons – Valentīna, 93 gadu vecumā joprojām ieinteresēta sabiedriskajos procesos, aizrautīgi stāsta. Arī viņai žurnālistu uzmanības pašlaik ir pārāk daudz, taču viņas būtība liedz intervijas uztvert kā formālu pienākumu. Tas pats Der Tagesspiegel, populārais vācu televīzijas ZDF raidījums Aspekti, Radio Kultūra, Bavārijas, Rietumvācijas, Ziemeļvācijas radio programmas – namamāte uzskaita, kādu mediju ekspansiju izraisījusi viņas atmiņu grāmatas Ardievu, Atlantīda! vācu tulkojuma Adieu, Atlantis iznākšana Wallstein Verlag. «Katrā intervijā man prasa, vai tiesa, ka ir arī tāda opera. Man jau pašai arī drusku komiski liekas – Valentīna uz skatuves,» viņa iesmejas.
«Tas ir atsevišķs darbs, iedvesmojies no manas grāmatas, bet es sev teicu: nedrīkstu to vērtēt pēc tā, cik tas atbilst manam stāstījumam. Galvenais, ka ir atspoguļoti vēsturē svarīgi notikumi, ka tas darīts ar mīlestību un aizkustinājumu.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.