Tikko Rīgā parādījusies vācu fotogrāfa Niko Baumgartena (33) grāmata par mūsu galvaspilsētā klīstošajiem minkām. Niko savas grāmatas veido un izplata pats. Nu ar pašpublicēšanās ideju ir aizrāvis arī Latvijas fotogrāfus
Pirms diviem gadiem uzaicināts mācīt studentus Starptautiskajā fotogrāfijas vasaras skolā (ISSP), Niko Baumgartens (Nico Baumgarten) atrada laiku, lai Rīgā nedaudz pastaigātu apkārt, «pazaudētos», kā to sauc viņš pats. Nē, neklīda pa mazajām ieliņām ap Doma laukumu. «Vecrīga, manuprāt, ir noziegums. Kā kaut ko tādu var nodarīt cilvēkiem un pilsētai? Tā ir kā seja, kurā ir par daudz kosmētisko operāciju. Botoksa lūpas, nekādu grumbu, viss tik mākslīgs! Varbūt tur ir arī interesantas vietas, bet es tādas neesmu atradis. Viss ir iekārtots tikai tūristu vajadzībām,» viņa izteiksme, prestatā mierīgajai balsij, ir dumpīga. «Arī klaiņojošos kaķus Vecrīgā nemanīju. Šo atradu tepat uz Barona ielas,» Niko rāda ar klasisko Hasseblad kameru tapušu uzņēmumu tikko iznākušajā grāmatā Kā dzīvo otra puse. Īstas kaķu kopmītnes, citu citai galā saliktas kartona kastes, no katras apkārtni vēro pa piesardzīgam purniņam.
«Staigāju apkārt, meklēdams laika nospiedumus, un pēkšņi uz mani skatījās kaķis. Un manā galvā kaut kas uzreiz saslēdzās. Kad divus gadus dzīvoju Riodežaneiro Brazīlijā, daudz laika pavadīju nabadzīgajos rajonos, favelās. Un arī tur bija kaķi ar līdzīgu skatienu. Vācijā viss tiek kontrolēts pāri mēram, bet Latvijā vēl kaut kas ir izsprucis kontrolei, piemēram, klaiņojošie kaķi. Tā es sāku fotografēt ielu kaķus, pat nezinot, kāpēc. Man tā šķita ļoti sociāla tēma.»
Fotoalbums, ko Niko Baumgartens pagājušajā nedēļā prezentēja ISSP un aiznesa uz Nice Place Mansards grāmatnīcu, nav tikai par Rīgas kaķiem. Viņš to salīdzina ar bērnu stāstiņiem par dzīvniekiem, kas ir apzināti rakstīti tā, lai raisītu asociācijas ar cilvēku pasauli. Nosaukums Kā dzīvo otra puse aizgūts no 1890.gadā Ņujorkas fotogrāfa Jakoba Rīsa (Jacob Riis) publicētās fotogrāmatas, kurā dokumentēti nabadzīgo amerikāņu dzīves apstākļi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.