Atbrīvošanās • IR.lv

Atbrīvošanās

3
Uldis Neiburgs.
Gunita Nagle

9.maijā Latvijai nav ko svinēt, uzskata vēsturnieks Uldis Neiburgs, jo padomju karaspēks nevis atbrīvoja, bet vēlreiz okupēja Latviju. Kopš valsts atguvusi neatkarību, jāizmanto katra diena, lai atbrīvotos no okupācijas varu mītiem

Staļins nomira, bet es zīmēju – savas skolas zīmēšanas albumā 1953.gadā 5.martā ierakstījusi 13 gadus vecā latviešu meitene Biruta, kuru gada vecumā kopā ar mammu Valiju 1941.gada jūnijā izsūtīja uz Krasnojarskas apgabalu. Šo mammas bērnības albumu vēsturnieks Uldis Neiburgs atnesis uz Okupācijas muzeju, kurā strādā kopš 2003.gada. Valijas vīrs Kārlis Kampiņš kā Cēsu pulka skolnieku rotas karavīrs 1919.gadā bija piedalījies Brīvības cīņās un vēlāk bija aktīvs aizsargu organizācijā, kopš 1940.gada vasaras slēpās mežā. Ulda vecvecāki vairs nesatikās, jo vectēvs vācu laikā kļuva par Lubānas pagasta vecāko un vēlāk karoja vācu pusē, bet pēc kara emigrēja uz Kanādu. Savukārt vecmāmiņa ar meitu atgriezās no izsūtījuma. Iedzīvojās. Uldis atceras, kā ģimene klausījās Amerikas balsi un svinēja Ziemassvētkus ar baznīcas dziesmām, bet bērni pie eglītes varēja noskaitīt arī bērnudārzā iemācīto dzejoli par lielo Ļeņinu. Kad 1982.gadā nomira kompartijas līderis Leonīds Brežņevs, represijas izcietusī vecmāmiņa ar patiesu pārdzīvojumu teica, ka nomiris dižs cilvēks. Vēlme saprast noklusēto un aiz absurda ainiņām paslēpto vēsturi Uldi Neiburgu pamudināja pētīt Otrā pasaules kara notikumus. 

Latvijai Otrā pasaules kara beigas nozīmē padomju reokupāciju. Ko Latvijai atzīmēt 8.maijā?
Otrajā pasaules karā divas totalitāras varas mainīja Eiropas karti. Latvijas traģēdija – šajā karā tā nevarēja cīnīties par brīvību un to neatguva. Latvijas un Krievijas vēsturniekiem ir bijušas diskusijas, vai Otrā pasaules kara beigās Latviju atbrīvoja. Krievijas kolēģi atzīst atkārtotu okupāciju, bet uzsver – bija taču atbrīvošana no nacisma! Manā uztverē atbrīvošana ir brīvības atgūšana. Ja cilvēku pārliek no cietuma ar metāla restēm cietumā ar koka restēm, var ilgi strīdēties, kurš cietums labāks, bet atbrīvošanas nav. Latvijai Otrā pasaules kara beigas nozīmē arī lielu traģēdiju.

Kara laikā cilvēki dzīvoja ar apziņu, ka viņiem jāsaprot, kurš [no totalitārajiem režīmiem] ir mazākais ļaunums. Bija tādi, kuri par mazāko ļaunumu uzskatīja nacistisko Vāciju, un viņiem bija liels pamats tā uzskatīt, ņemot vērā 1940.-1941.gada pieredzi. Kara sākumā Voldemāram Salnājam, Latvijas vēstniekam Zviedrijā, pat kolēģi diplomāti rakstīja, ka Latvijai ar Vāciju jāsadarbojas. Toreiz daudzi uzskatīja, ka Padomju Savienība simbolizē vislielāko ļaunumu. Vēlāk, kad bija skaidrs, ka Vācija karā zaudēs, tik un tā daudzi Padomju Savienību uztvēra kā ļaunumu un darīja visu, lai to novērstu. Tāpēc latviešu leģionāri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos, bija simtiem brīvprātīgo, kas iestājās leģionā vēl 1944.gada vasarā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu