Nepālieši pēc zemestrīces atgriežas izpostītajās mājās, bet pasaules kultūras mantojuma sargātāji lauza galvas, kā saglābt neaptveramos zaudējumus
Madhu Badu ir ceļā jau trešo dienu. Viņš mēģina atgriezties pie sievas un bērniem savā dzimtajā ciemā Ramče netālu no šausminošās Nepālas zemestrīces epicentra uz ziemeļrietumiem no Katmandu. Viņš iet kājām, jo ceļi ir kļuvuši nebraucami.
Kāpjot pāri klintsbluķiem un nogruvumu dubļiem, viņš ceļā ir redzējis daudzas smeldzošas ainas: vecu, sāpēs vaidošu sievieti, kuru kāds vīrs uz muguras nes lejā no kalna, upuru apglabāšanā aizņemtus ciematniekus, akmeņu kaudzes kādreizējo zemnieku māju vietā.
Laukā no mežiem nāk izmisuši cilvēki, lūdzot palīdzību. «Mēs esam zaudējuši visu!» asinīm pieplūdušām acīm sauc viens no viņiem, vārdā Baldevs Bhata. «Jūs šeit esat pirmie svešinieki. Mums nav graudu. Mums nav naudas. Mēs nevaram visu atkal uzcelt saviem spēkiem. Jums par to jāpastāsta pasaulei,» viņš saka Madhu un žurnālistam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.