Latvieši ir pārcilvēki

Polijas Centrālās bankas prezidents Mareks Belka skaidro poļu atturīgumu pret eiro un apbrīno Latvijas spēju izkulties no krīzes

Par spīti pērn ieviestajām Krievijas sankcijām pret Eiropas Savienības lauksaimniecības produktiem, kas spēcīgi trāpīja pa slavenajiem Polijas āboliem, Centrāleiropas lielākā valsts turpina augt pieklājīgā tempā. Par to vien būtu interesanti parunāt ar Polijas Centrālās bankas prezidentu Mareku Belku, jo viņa valsts mūsu reģionā ir stratēģiski ļoti svarīga. Tomēr interviju sevišķi interesantu padara viens nozīmīgs viņa biogrāfijas fakts: Belka bija Starptautiskā Valūtas fonda Eiropas departamenta vadītājs laikā, kad Latvijā sākās dižkrīze un valdība vērsās SVF pēc palīdzības.

Polijas ekonomikai pagājušais gads bija labs – iekšzemes kopprodukts pieauga par 3,3%. Vai šāds temps var turpināties?
Man šķiet – jā. Polijas ekonomika ir diezgan labi līdzsvarota. Mums ir mazs, efektīvs banku sektors. Nav nepieciešamības samazināt parādsaistības. Kārtējo maksājumu konta deficīts ir ap 1,3% IKP. Protams, ir arī vājās vietas. Bezdarba procents ir diezgan augsts. Mums pieaug vietējais patēriņš un eksports, tāpēc saredzu tikai vienu problēmu ar Polijas ekonomiku – iespēju, ka valūtas vērtība varētu pieaugt. Eiropas Centrālās bankas QE var mūs ietekmēt (ECB naudas drukāšanas politika var vājināt eiro kursu – red.).

Pagājušajā gadā, kad Krievija ieviesa sankcijas pret Eiropas Savienību, liela uzmanība tika pievērsta Polijas āboliem. Nešķiet, ka ierobežojumi lauksaimniecības preču eksportam uz Krieviju būtu jums sevišķi kaitējuši.
Tā pašlaik izskatās. Es gan esmu piesardzīgs. Ir industrijas, kuras noteikti cieš, tomēr eksports uz Krieviju un Ukrainu veidoja mazāk nekā 8% no kopējā eksporta pirms krīzes. Mums svarīga ir ekonomiskā aktivitāte eirozonā. Krievijas sankcijas ietekmē Polijas ekonomiku, bet ne tik ļoti, ka tās kavētu [izaugsmi].