Mums jāatrod sabiedrotie, lai attīstītu mazās valodas tādā pašā līmenī kā lielās, citādi tās tiks aizslaucītas interneta mēslainē, uzskata Eiropas daudzvalodu digitālajam vienotajam tirgum veltītā Rīgas samita rīkotājs Andrejs Vasiļjevs
Viss pāriet, viss. Bet nezūd it nekas, un labie darbi atmaksājas. Visi. Pagājušonedēļ Letonika.lv paspārnē atklājot plašāko latviešu oriģinālliteratūras digitālo krātuvi, kurā atrodamas skolu 5.-12.klašu programmā iekļautās 157 grāmatas, Raiņa Jāzepu un viņa brāļus citēja IT uzņēmuma Tilde vadītājs Andrejs Vasiļjevs. «Tik vien ne tev, bet citiem,» pēc krietnas pauzes noskaitītais turpinājums auditorijā izsauca smieklu vētru. Pāris nedēļas pēc 1991.gada augusta puča reģistrētajam valodu tehnoloģiju uzņēmumam, nozares senioram, kura tulkošanas rīku uzteicis arī Igaunijas prezidents Tomass Ilvess, verbāli paradoksi un metaforas ir dienišķā maize.
Tilde veidos arī virtuālo muzeju par Raiņa un Aspazijas dzīvi Kastaņolā. Šādus projektus taču laikam nevar uzskatīt par biznesu? Vai Latvijā IT uzņēmumam, kas strādā ar valodu, ir sevi jāpozicionē kultūrā?
Labi rezultāti nevar rasties, ja tos balsta tikai uz kalkulācijām. Klasiskā uzņēmumdarbība paredz radīt peļņu. No otras puses, neliels uzņēmums ir brīnišķīga iespēja darīt labas lietas, ar kurām vari dot ieguldījumu sabiedrībai. Vajag arī ielikt stingru finansiālu pamatu, lai labās lietas turpinās un attīstās, nebalstoties tikai uz dotācijām vai mecenātismu.
Ne viss, ko tu sāc darīt, veiksmīgi attīstās. Veiksmi bieži vien nevar izskaidrot. Deviņdesmito gadu vidū mums radās ideja par Latvijas vēstures datorenciklopēdiju. Jaunība, entuziasms, datoros visu var izdarīt – kāpēc nepamēģināt? Uzrakstījām pieteikumu, saņēmām nelielu Sorosa fonda līdzfinansējumu, nu, tagad taisīsim! Vēlējāmies izveidot pēc iespējas objektīvāku skatījumu, kas atspoguļo vēstures norises, bet neuzbāžas ar vērtējumu. Taču vēsturei ir tik daudz interpretāciju! Uzaicinājām vēsturnieku kolektīvu, dzirdējām diskusijas, it īpaši par 1917.-1919. gadu – kā to visu ielikt datorā? Veidojām arī attēlu galerijas, video no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, tā bija viena no pirmajām reizēm, kad Latvijas vēstures kadri kļuva pieejami datorā. Viss bija tik forši, bet beigās projekts izmaksāja daudzreiz vairāk, nekā pieejamais finansējums. Labi, ka atradām iespēju darbu pabeigt, finansējot no citām mūsu iestrādēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.