Es nevīlos • IR.lv

Es nevīlos

4
Sanita Upleja

Svētku brīdī vērts saskatīt savu vietu valstī

Teju visu ceturtdaļgadsimtu, kopš 1990.gada 4.maijā par liela soļa tiesu pietuvojāmies Latvijas brīvvalsts atjaunošanai, augstākās vai zemākās toņkārtās mūsu sabiedriskajās sarunās pārāk bieži dzirdam atziņas par vilšanos savā valstī.

Vēl pavisam nesen kādā televīzijas sarunu raidījumā savas – divdesmitpiecgadnieku –  paaudzes lielo vilšanos pauda kāds mūziķis. Lai arī ne pirmo reizi dzirdēju par valsti un vilšanos, tas man īpaši palika prātā un lika aizdomāties par teiktā jēgu. Laikam jau tādēļ, ka tā ir paaudze, kas pilnībā uzaugusi brīvā Latvijā un kas gandrīz varētu būt manu bērnu vecumā. Un jau tik dziļi vīlusies…

Vārdi «vilties» un «vilšanās» nozīmē kaut kā iecerēta, plānota vai solīta nepiepildīšanos. Tālāk gan rodas papildu jautājumi – pašu iecerēta vai kāda cita iecerēta priekš mums, pašu plānota vai citu ieplānotā mūsu vietā, citu vai pašam sev solītā nepiepildīšanās?

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu