Dievs radīja debesis un zemi.
Visu pārējo saražoja Ķīnā
Meita pirms gada mājās pārnesa kaķēnu. Ugunīgi rudu. Nosaucām par Ugunsgrēku. Viss bija kārtībā līdz laikam, kad devāmies uz vasarnīcu un kaķēns mazliet apmaldījās.
Eju mājās no darba, ēst gribas. Neizturami. Nopērku sviestmaizi. Apsēžos uz soliņa, lai notiesātu. Blakus stāv suns un vēro mani skumjām acīm. Nolaužu gabaliņu sviestmaizes un pametu sunim. Paošņā, bet neēd. Hmm, ja pat suns negrib, dies’ zin, kas šajā sviestmaizē salikts. Man pazūd apetīte, izmetu sviestmaizi miskastē un dodos tālāk. Atskatos – suns izvelk visu sviestmaizi no miskastes un kāri apēd…
Šim vajadzētu iet universitātē! Un pasniegt lietišķo psiholoģiju!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.