Valsts makā caurums

Nodokļu pastāvīgas pazemināšanas ideoloģija atduras pret skarbo budžeta īstenību

Ekonomika vēl nevaid mirusi, algas aug, cilvēki tērē. Tad kāpēc budžetā tāds tukšums?

Pagājušajā nedēļā pienāca vēsts, ka nodokļu ienākumi gada 1.ceturksnī atpaliek no iecerētā un visas trīs galvenās ieņēmumu pozīcijas – PVN, sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis – «pildās ar mīnusa zīmi», pirms pāris nedēļām teica finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš gan centās mierināt, ka tas skaidrojams ar tādiem pārejošiem apstākļiem kā zemās degvielas cenas, kas samazina PVN ienākumus. Premjere Laimdota Straujuma arī cerīgi apgalvoja, ka bažām par budžetu gada griezumā nevajadzētu būt, – ieņēmumu pieaugums gaidāms, pateicoties tautsaimniecības attīstībai, investīciju piesaistei un ēnu ekonomikas apkarošanai.

Diemžēl šonedēļ pati valdība atzina, ka caurums valsts makā šogad netiks aizlāpīts. Pirmdien valdība apstiprināja Eiropas Komisijai iesniedzamos Finanšu ministrijas aprēķinus, kuri rāda, ka cerētā tautsaimniecības izaugsme būs mazāka, nekā bija domāts, – 2,1%, nevis 2,8% no IKP (salīdzināmās cenās) -, un budžeta deficīts šogad būs lielāks, nekā plānots, – 1,5% no IKP, nevis iecerētais 1%. Turpat teikts, ka 2016.gada budžetā ir «negatīvā fiskālā telpa» – pašreiz ieplānotie izdevumi pārsniedz Fiskālās disciplīnas likumā atļauto budžeta deficītu. Summa nav milzīga – 0,2% no IKP jeb apmēram 44 miljoni eiro -, tomēr, kā rakstīts valdības pirmdien apstiprinātajā Latvijas stabilitātes programmā 2015.-2018.gadam, «šī gada rudenī, ja makroekonomiskās prognozes joprojām norādīs uz negatīvu fiskālo telpu, valdība lems par atbilstošiem ieņēmumu vai izdevumu diskrecionārajiem pasākumiem, lai šo plaisu likvidētu». Tulkojumā no birokrātu valodas tas nozīmē, ka rudenī mūs var gaidīt jauna budžeta konsolidācija – izdevumu samazināšana vai nodokļu paaugstināšana.