Jautrība psihenē • IR.lv

Jautrība psihenē

1
No kreisās: Makmērfija lomā Artūrs Skrastiņš, virsaitis Bromdens — Kaspars Bindemanis un Viljamss — Edijs Zalaks.

Izrāde Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu par trusīšiem, kas slēpjas no dzīves

Režisora Aleksandra Morfova Dailes teātrī iestudētais Kena Kīzija romāna Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu dramatizējums ir garantēts kases grāvējs. Nerunāsim par 1984.gadā tapušo Māras Ķimeles iestudējumu Valmieras teātrī, bet Miloša Formena filmu Latvijā ir redzējis katrs sevi cienošs inteliģents. Tēma par represīvās sistēmas un indivīda sadursmi ir aktuāla vienmēr, nevajag pat Vjetnamas kara ēnu ASV (romāns sarakstīts 1965.gadā, autors iedvesmu smēlies psihiatriskajā slimnīcā kara veterāniem, kur strādāja par sanitāru, kā arī savā plašajā pieredzē, narkotiskus preparātus lietojot, starp citu – sākotnēji kā tās pašas slimnīcas apmaksāta eksperimenta dalībnieks) vai psihiatriskās slimnīcas tēlu PSRS. Morfovs šo romānu iestudē trešo reizi, tātad pārzina. Vai cerības attaisnojas? Daļēji.

Viss, kas attiecas uz formu, izrādē ir pārdomāts: Mārtiņa Vilkārša gaišo divstāvu uzbūvi (psihiatriskās slimnīcas dzīvojamo zāli ar māsu kabīni un restotu sienu dibenplānā) apdzīvo sīkākajās niansēs saskaņots varoņu ansamblis; ainas izkārtotas simultāni, radot nervozas ņirboņas piepildītu atmosfēru; horeogrāfes Ingas Krasovskas spēja precīzi iekausēt savu darbu režijas zīmējumā ir apbrīnojama; Arta Dzērves video komentē patērētājsabiedrības kontekstu (ekrānos zib Fox News, NBC, Discovery)… Un tomēr – četras stundas garajā izrādē trūkst… konflikta.

Pretēji Formana filmai, kur no labošanas darbu kolonijas pārvestais simulants Makmērfijs iesaistās cīņā par varu nodaļā ar rafinēti sadistisku vecāko māsu, Morfova izrāde Artūra Skrastiņa un Ilzes Ķuzules-Skrastiņas partnerībā ir stāsts par jaukas mediķes iejūtīgu stīvēšanos ar pacientu. Makmērfijam nav pret ko sacelties, un Skrastiņa intensīvā ārdīšanās kļūst par varoņa ārprāta pierādījumu. Pirmais cēliens izskatās kā asprātīga situāciju komēdija ar ainiņām iz trako dzīves, bet otrajā apliecina māsas Rečidas patiesību: noteikumi, kurus Makmērfijs tā pūlas graut, citiem ir nepieciešami. Bez tiem viņi nemaz nav spējīgi izdzīvot.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu