Darvina izgāztuve • IR.lv

Darvina izgāztuve

4
Foto — Imageforum/LETA

Vai lielākā daļa no mūsu DNS patiešām ir atkritumi?

Raiena Gregorija laboratorija Gelpas Universitātē Kanādā ir kā genoma zvērnīca, kas pilna ar dažādām radībām – gan dzīvām, gan mirušām. Tās visas gaida, kad tiks analizēts to DNS. Terārijos rāpo skorpioni. Zem sildlampām gozējas tarantuli. Šķidrā slāpekļa tvertnēs sasaldēti vēžveidīgie, ko 39 gadus vecais evolucionārais biologs Gregorijs atvedis no ekspedīcijas Arktikā. Plaukti piekrauti ar mikroskopu stikliņiem, kuros fuksiju krāsā iekrāsojies augļu sikspārņu, Siāmas cīņas zivs, strausu un citu radību atšifrētais genoms.   

Šis pētniecības darbs zinātniekam ir devis vienu svarīgu atziņu par dzīvību uz Zemes: pašos pamatos viss ir viena liela putra. 

Lai to izskaidrotu citiem, Gregorijam patīk izmantot vienu un to pašu paņēmienu – salīdzināt cilvēka un sīpola genomu. Viņa palīgs students Niks man pasniedz žileti, lai dārzeni sagrieztu sīkās plēksnītēs uz Petri trauka. Stikla šķīvītis pamazām piepildās ar fascinējoši zaļganu sulu. Apbrīnojot krāsu, es zaudēju modrību un iegriežu pirkstā. Niks paķer mēģeni un ar tās augšmalu savāc manus asins pilienus. Līdzīgā mēģenē salejam sīpola sulu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu