Reformu aizstāvji atrodas labi algotā trimdā Briselē vai gurdā mazākumā Rīgā
Trīs Saeimas vēlēšanas. Rīkojums nr.2. Vienas pašvaldību vēlēšanas. No Eiropas dziļākās ekonomiskās lejupslīdes līdz straujākajai izaugsmei. Referendums par otru valsts valodu. Starptautiskā aizdevuma programmas veiksmīgā pabeigšana. Maxima traģēdija. Nacionālās bibliotēkas atklāšana. Eiro ieviešana. Krievijas uzbrukums Ukrainai.
Pieci gadi, kopš iznāca pirmais Ir numurs, ir bijuši ne tikai notikumu, bet arī nepārtrauktas emocionālas spriedzes pārpildīti, un valsts, kurā šonedēļ tiks laists klajā žurnāla 260.numurs, manāmi atšķiras no tās Latvijas, kurā iznāca 1.numurs. Diemžēl nozīmīgās izmaiņas iekšpolitiskajā spēku izkārtojumā neliecina, ka krīze un tās pārvarēšana būtu iemācījušas valsts vadītājiem, cik svarīgi ir nemitīgi piestrādāt pie reformām, un iedvesušas partijās lielāku apņēmību to arī darīt.
Jau labu laiku pirms dižkrīzes viena no svarīgākajām cīņām Latvijā bija par «godīgu politiku». Korupcijas skandālu uzliesmošana un cīkstēšanās ap lielo valsts uzņēmumu privatizāciju 90.gadu vidū izvirzīja šo jautājumu mediju dienaskārtības galvgalī. Visi runāja par «valsts nozagšanu», un mobilizēt tam politisku pretspēku bija iespējams vismaz daļēji tāpēc, ka šis jēdziens nepārprotami tika saistīts ar dažiem konkrētiem, gana spilgtie-m indivīdiem, kurus, sekojot Krievijas paraugam, sāka dēvēt par «oligarhiem».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.