Svina garša – viens no pēdējā laika izcilākajiem latviešu prozas darbiem
Ja vēlaties gara acīm nonākt pasaulē, kur Latvijas brīvvalstī salīdzinoši idilliskos apstākļos – mājīgajā, siltajā Torņakalna atmosfērā – vēl 1939.gadā itin miermīlīgi sadzīvo latvieši, vācbaltieši un poļi, jālasa tikko klajā laistais Māra Bērziņa romāns, kura beznosacījumu labestības pilno intonāciju caurvij «svins» – aprakstītajam laikmetam un notikumiem teicami izvēlēta simboliska metafora.
Svina garša ir trešais darbs vēsturisko romānu sērijā Mēs. Latvija, XX gadsimts. Grāmata apliecina autora rakstniecības talanta pilnbriedu un izkoptas literārās balss skanējumu. Šķiet, tās spēks nāk no iekšējās atraisītības, kādai rakstnieks teksta radīšanas procesā ļāvies un kas nebija tik skaidri izteikta viņa iepriekšējos darbos.
Patīkami pārsteidz stingrais, gandrīz vai ar smalkmehāniķa prasmēm konstruētais un dziļi pārdomātais sižeta režģis, romāna ritms un reālismā balstītā teksta vienmērīgā kvalitāte. Manuprāt, tapis ne tikai labākais darbs Bērziņa līdzšinējā daiļradē, bet arī viens no izcilākajiem latviešu oriģinālprozas darbiem pēdējo gadu laikā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.