10 gadu laikā, kopš Liverpūles dome atvērusi 12 subsidētus sporta centrus, izkustas vairāk nekā puse pilsētas iedzīvotāju, stāsta programmas Aktīvā pilsēta vadītājs Džons Marsdens
Ejot pa Daugavas tiltu uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, kāju muskuļi vēl jūt iepriekšējās dienas krosu. Piemērota kondīcija ES prezidentūras konferences tēmai Sports un fiziskās aktivitātes cilvēkkapitāla attīstībā, kas Gaismaspilij ir diezgan neierasts formāts. Taču pieredze, kā dažādās vietās Eiropā municipālā līmenī risina arvien pieaugošās cilvēku veselības un liekā svara problēmas, varētu būt noderīga. Pusdienu intervija ar britu Džonu Marsdenu (John Marsden), kas vada Liverpūles domes programmu Aktīvā pilsēta, drošības apsvērumu dēļ nevar notikt Gaismaspils augšstāva kafetērijā. Tāpēc mediju centra darbinieki sarūpējuši pusdienu stendu, kurā atrādīts viss attiecīgās dienas piedāvājums: pēc izvēles gan garšaugos cepta menca, gan cūkgaļas gulašs tomātu mērcē, cepti dārzeņi un spinātu risoto, lapu un dārzeņu salāti. «Ak, cik veselīgi,» iesaucas Marsdens, stiegrains kungs labākajos gados. Lai gan dāvinātam zirgam zobos neskatās, internacionālais ēdiens nav labākajā kvalitātē, un sarunas biedrs lielāko daļu maltītes atstāj neapēstu. Toties sarunā bijušais sporta treneris metas ar tādu aizrautību kā savulaik futbola laukumā.
2004.gadā, kad viņš sāka rakstīt Aktīvās pilsētas stratēģiju, Liverpūlē darbojušies trīs pilsētas domes finansēti sporta centri. Pirmais no tiem izveidots 90.gadu beigās, reaģējot uz ziņojumiem par iedzīvotāju veselības pasliktināšanos – augsto saslimstību ar koronāro sirds slimību, diabētu, vēzi, arvien pieaugošajām liekā svara un garīgās veselības problēmām un pilsētas iedzīvotāju nelielo dalību jebkāda veida fiziskajās aktivitātēs. «2005.gadā tikai 18% pieaugušo bija pietiekami aktīvi, lai saglabātu labu veselību. Ko nozīmē būt pietiekami aktīviem? Vismaz 30 minūtes mērenas fiziskās slodzes piecas dienas nedēļā. Bērniem būtu vajadzīga stunda aktivitāšu katru dienu. Izpētījām, ka tikai viens no trim zēniem un viena no piecām meitenēm sasniedz šādu mērķi.»
Tagad Liverpūles dome administrē 12 aktīvās atpūtas centrus, kuros tiek piedāvāts visplašākais nodarbju klāsts: sporta zāles ar vingrošanas aprīkojumu, basketbola un futbola laukumi, badmintona un tenisa korti, astoņos centros ir peldbaseini. «Lielākajā, Aquatic Centre, ir olimpiskā izmēra peldbaseins – 50 m. Citi peldbaseini ir tradicionālajā 25 m garumā, bet ar astoņiem celiņiem,» lepojas Marsdens. Rīga, kur iedzīvotāju ir vairāk nekā Liverpūlē (attiecīgi 643 tūkstoši un 466 tūkstoši) par to var tikai sapņot!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.